Rīgā, Matīsa ielā 21, taisni blakus Maksimai un Bērnu pasaulei atrodas visai īpatnēja ēka – celta no sarkaniem ķieģeļiem, ar tornīti, uz kura sēž vēja rādītājs; ēka ar ģerboni, gandrīz kāškrustu, pabalējušiem uzrakstiem vācu valodā, robainu fasādes augšmalu un statuju virsotnē: vīru ar virs galvas liešanas aktā paceltu kannu. Pirms dažiem gadiem tur norisinājās mistērija - akmens vīrs no šīs ēkas jumta pēkšņi pazuda. Iespējams, tika nolaupīts...
Nedaudz parokoties internetā, ir redzams, ka 2019. gadā Latvijas mediji bija sacēluši pamatīgu vētru par vīna lējēja “nolaupīšanu”. Dažos portālos redzamas intervijas ar vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem viens otrs ir pat pārliecināts, ka vīna lējējs nu rotā kāda bagātnieka pagalmu. Arī sociālajos tīklos cilvēki bija pamatīgi satraukušies par to, ka no ēkas virsotnes pazudis jocīgais vīrs ar podu virs galvas. Nenoliegšu – arī es pats pārbijos, kad pirmo reizi neieraudzīju vīna lējēju savā vietā. Sākumā likās, ka nerāda acis, bet beigās jau spriedu par paralēlā visuma eksistenci vai to, ka beidzot pienācis pasaules gals un sākušas atdzīvoties akmens statujas. Tiesa, nav jau jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka tāda veida skulptūras reizēm nepieciešams restaurēt. Īpaši tik senas un tik nozīmīgas. Tieši tāpēc vīna lējējs kādā brīdī tika nogādāta tēlnieka Edvīna Krūmiņa gādībā, kur dažu gadu laikā tas tika salabots un atjaunots. 2021. gada vasaras sākumā statuja beidzot atgriezās savā vietā. Vēl skaistāka, vēl iespaidīgāka. Nākamreiz, kad iesi uz Maksimu, Rimčiku vai Drogām – piestāj, aplūko. Skulptūrām vajag, lai uz viņām skatās; tām vajag, lai viņas mīl; tām vajag, lai viņu kādam pietrūkst.
:format(webp)/nginx/o/2021/09/15/14071167t1h342b.jpg)