Vai astoņgadīgs bērns augstskolā spēs saprast Junga, Freida un Nīčes darbus?

Fanātiskiem vecākiem šķiet: ja bērns netiek maksimāli noslogots, tad viņš potenciāli var kļūt par mazkvalificēta darba veicēju. Tomēr ļoti bieži pierādās, ka talants, kas modies un attīstījies bērnā ļoti agrā vecumā, nekalpo kā dāvana, bet drīzāk ir kā smags pārbaudījums.

Nesen televīzijā bija redzams sižets par kādu ģimeni no Krievijas, kur abu vecāku astoņgadīgo meitu ir gatavi uzņemt Maskavas Valsts universitātē, psiholoģijas fakultātē, ja meitene veiksmīgi nokārtos iestājeksāmenus. Vidusskolas eksāmeni jau ir nokārtoti. Vecāki apgalvo, ka savus bērnus māca pēc pašu izstrādātas metodes, kurā ir viss, izņemot, iespējams, bērnību...

Šajā ģimenē aug vairāki bērni. Meitene Alisa, par kuru ir stāsts, ir nokārtojusi eksāmenu matemātikā, bioloģijā, informātikā un krievu valodā. Tētis gan neuzskata, ka Alisa būtu pieskaitāma brīnumbērnu pulciņam. Meitai sasniedzot četru gadu vecumu, vecāki izlēma, ka ir īstais laiks sākt mācības pirmajā klasē. Viņa jau tobrīd lasīja simt divdesmit vārdus minūtē, kā arī skaitīja līdz simts un atpakaļ. Skolotāji gan piedāvāja bērnam vēl pabūt bērna lomā, tomēr vecāki izlēma, ka sāks mājmācību, un paši kļuva par skolotājiem. Tēvs pats absolvējis Maskavas Valsts universitāti, kur studēja psiholoģiju, pēc tam turpinājis studijas, apgūstot matemātiku un kibernētiku. Paralēli otrai izglītībai studēja aspirantūrā psiholoģijas jomā. Vēlāk vēl turpināja izglītību bioinformātikas un molekulārās bioloģijas laukā. Mātei savukārt iegūtas divas augstākās izglītības, viena no tām saistīta ar finanšu nozari. Abu vecāku otrs bērns, Alisas septiņus gadus vecais brālis, arī jau saņēmis atestātu – tiesa gan, par devītās klases absolvēšanu.