Man ir sajūta, ka esmu vinnējusi loterijā! Riga TechGirls pieredzes stāsts (2)

Pirms gada, pandēmijas karstumā, kad, līdzīgi kā daudziem, darbi bija apstājušies, Līva Kalniņa (36) sēdēja savās mājās Bauskas novada Gailīšu pagastā un brīžiem domāja, ka sajuks prātā no nekā nedarīšanas. Šobrīd viņa savu dzīvi par garlaicīgu nesauc. Nevainīgā vēlme pakustināt smadzenes, kas mudināja pieteikties Riga TechGirls bezmaksas apmācību programmai “Iepazīsti tehnoloģijas", ierāva tā, ka nu jau Līvas ikdiena aizrit, strādājot IT. Jomā, kuru viņa nekad nebija domājusi saukt par savējo.

Pastāsti, kā ir mainījusies tava dzīve pēdējā gada laikā?

Dzīve ir mainījusies pilnībā, par 180 grādiem.

Uznāca Covid, vietējais kultūras centrs, kurā darbojos, un darbs ar jauniešiem apstājās. Man sāka likties, ka manas smadzenes vairs nedarbojas, ka tās vairs nav vajadzīgas. Sēdēt un skatīties televizoru taču arī nevar visu laiku. Tā kā savām meitām biju atradusi kursus, kur ar spēļu palīdzību var mācīties programmēt, domāju: ja jau programmēšanu māca bērniem, kāpēc gan es nevarētu pamēģināt. Vienkārši kā treniņu smadzenēm. Man nebija ne mazākās domas par karjeras maiņu. Sāku meklēt, kaut ko atradu, pamācījos, bet nevarētu teikt, ka mani tas baigi aizrāva. Bet tad nāca Riga TechGirls rīkotās apmācības “Iepazīsti tehnoloģijas”.

Kas tevi uzrunāja šajā programmā?

Līdz brīdim, kad ieraudzīju "Iepazīsti tehnoloģijas" reklāmu, biju paspējusi jau uzzināt, ka arī Latvijā ir krietni daudz dažādu skolu un kursu, kur visu ko māca, līdz ar to jau bija radies apjukums – kur skriet, ko izvēlēties, vajag oficiālu "papīru" beigās vai ne. Cerēju, ka uz visiem šiem jautājumiem "Iepazīsti tehnoloģijas" sniegs atbildi.

Vai sniedza?

Sākumā man likās, ka mācības būs savādākas. Šķita, ka padziļināti mācīs katru programmēšanas veidu. Taču viss bija daudz labāk, nekā es būtu varējusi iedomāties. Manā galvā IT tiešām saistījās ar vīriešiem, kuri sēž kaut kur vieni paši tumšā istabā un raksta kodu. Šajās nodarbībās es sapratu – stop, nē! – tas galīgi neatbilst patiesībai. Turklāt IT ir jebkas, kur tiek izmantots dators, elektroniska ierīce, un ar to var nodarboties arī sievietes.

Vai iepriekš tev nebija nekādas saistības ar tehnoloģijām?

Es visu dzīvi esmu bijusi saistīta ar dizaina lietām. Esmu mazliet mājaslapas taisījusi, taisu ielūgumus un apsveikumus, kam izmantoju datoru, esmu pat studējusi datordizainu, bet līdz “Iepazīsti tehnoloģijas” man nelikās, ka tas ir IT. Nezinu, kāpēc manā prātā šīs divas lietas bija tā nošķirtas. Man likās, ka tas, ar ko es nodarbojos, ir dizains, tā ir māksla, tās nav tehnoloģijas. Man tas galīgi nesaistījās ar IT.

Lai cik tas būtu dīvaini, es vidusskolā mācījos Rīgas 1. ģimnāzijā, arī tur mums piedāvāja visādus programmēšanas kursus, bet man nevienā brīdī nelikās, ka tas varētu būt piemērots man. Nevis tāpēc, ka tas nav atļauts meitenēm, bet tāpēc, ka man likās, ka tur jau noteikti jābūt matemātikā vieniem vienīgiem desmitniekiem. Neteiksim, ka man matemātika nebūtu padevusies, bet šķita, ka septiņi, astoņi noteikti ir par maz. Un arī vēlāk augstskolā, kad studēju ekonomiku, visās lekcijās par statistiku, man šķita, ka tie ir pilnīgi nekur nederīgi mācību priekšmeti.

Bija jāmainās uztverei?

Jā, tur bija nepieciešama uztveres un domu pārstrukturizācija. Un “Iepazīsti tehnoloģijas” ir tā labi uzkonstruētas, jo sniedz plašāku ieskatu un izpratni par lietām.

Kāda bija sajūta, kad saprati, ka patiesībā visu laiku esi bijusi līdzās tehnoloģijām, ka esi bijusi daļa no IT jomas?

Es biju apjukusi. Kā tas ir iespējams!? Man nebija pārliecība par sevi. Bet katra “Iepazīsti tehnoloģijas” lekcija stāstīja par citu tehnoloģiju virzienu, par citu jomu. Noklausījos un sapratu – gribu pamēģināt šo, gribu pamēģināt šo un gribu pamēģināt arī šo. Iestājās otrs apjukums – gribas visu, bet visu nevar. Bija dilemma, ko tad mēģināt vispirms.

Un ko tu izvēlējies?

Es mēģināju vienlaicīgi iet divus ceļus.

Mani fascinēja lekcija ar Irinu Gaņeviču, kur viņa stāstīja par UX/UI dizainu (lietotāja pieredze un lietotāja saskarne – red.). Tā kā tas ir tas mākslinieciskais virziens, kas man ir bijis līdzās pirms tam, mani tas aizrāva. Likās, ka šis varētu būt mans ceļš. Bet arī lekcijas par IT projektu vadību mani aizrāva, jo savas dzīves laikā esmu bijusi cilvēks, kas kaut ko organizē, sakārto, vada cilvēkus. Šis virziens šķita pievilcīgs, jo šiem cilvēkiem varbūt nav tiešā veidā jāzina kods, bet viņiem ir jābūt vispārējām zināšanām par šīm lietām. Šķita, ka to jau es varētu.

Kā tev veicās?

Sāku veidot kontaktu ar Irinu Gaņeviču, kura deva šādus tādus padomus, ar ko sākt, ko mācīties. Paralēli “Iepazīsti tehnoloģijas” bija izsludināta pieteikšanās arī valsts un Eiropas Savienības fondu finansētajai tālākizglītības programmai nodarbinātajiem. Pašai bija jāsamaksā tikai 10%, un varēju mācīties. Es šīs programmas ietvaros izvēlējos apgūt IT projektu vadību Rīgas Tehniskajā universitātē. Arī šie kursi notika attālināti. Kā pašas pirmās zināšanas tās bija labas, bet man nebija sajūta, ka es ar to varētu startēt jau kā darbinieks. Varbūt kā asistents, bet kā pilnvērtīgs darbinieks – diez vai. Bet, protams, es mēģināju (smejas).

Minēji, ka, sākot mācības, tev doma par darba maiņu nemaz nebija prātā, taču jau pēc pirmajiem kursiem tomēr mēģināji sūtīt CV?

Jā,

nāca apskaidrība, ka arī no laukiem un pašas mājām es varētu strādāt darbu ar labu algu un karjeras izaugsmes iespējām,

turklāt jomā, kurā, kā izrādās, pat nedaudz kaut ko jau zinu.

Pirms tam man tas nebija pat ienācis prātā. Turklāt palīdzēja arī iedrošinājums no visām "Iepazīsti tehnoloģijas" lektorēm.

Kādā ziņā?

Visu šo “Iepazīsti tehnoloģijas” nodarbību laikā mēs tikām iedrošinātas – pat ja neesi gatava, piesakies, ej uz intervijām, jo tas būs kā treniņš. Kas tad ir sliktākais, kas var notikt, – nepaņems darbā. Bet tas nekas. Ej uz nākamo interviju, un kaut kad jau būs.

Tu to tā arī uztvēri – kā treniņu?

Jā, kādā intervijā tev paprasa, vai tu māki šo un to. Tu atbildi – nē, bet tu tagad zini, ka tas ir kaut kas tāds, ko vajadzētu piemācīties klāt. Tā visa ir vērtīga pieredze. To mums tā labi samācīja.

Vai mācījies vēl kaut ko?

Kad pirms Jaunā gada tika izsludināta Latvijas Universitātes un Microsoft mācību programma par datiem un PowerBI (Microsoft biznesa analītikas risinājums – red.) lietošanu, sākumā uz to skatījos ar skepsi, bet tad izdomāju, ka tas varētu būt kaut kas noderīgs IT projektu vadītājam. Domāju – nu pamēģināšu. Pirmajā lekcijā kā vieslektors tur bija uzaicināts Aldis Ērglis, kurš ir Rīgas PowerBI kopienas vadītājs, un viņa stāstītā iespaidā es uz datiem sāku skatīties absolūti savādāk, kā uz kaut kādu milzīgu vērtību, kā uz kaut ko, kas stāsta stāstu. Apguvu programmu ar lielu aizrautību.

Paralēli biju pieteikusies arī IT projektu vadītāju mācībām un praksei Accenture Bootcamp. Tās sākās februārī. Un apstiprinājās manas aizdomas, ka arī IT projektu vadītāji izmanto PowerBI savā ikdienas darbā.

Tātad paralēli apguvi vairākas lietas.

Jā, es paralēli mēģināju pieteikties visur (smejas). Pēc trīs mēnešu “Iepazīsti tehnoloģijas” apmācībām, es pieteicos arī Riga TechGirls sešu mēnešu mentoringa programmai, kur jau padziļinātāk var iepazīt un apgūt specifiskas IT jomas.

Varbūt kādam tas šķiet pārāk intensīvi, man tas tā nelikās. Man šis laiks bija brīvs. Man nebija katru dienu jāiet uz darbu. Man bija tāda priekšrocība. Ja es būtu nostrādājusi pilnu darba dienu un tad vēl visus vakarus būtu jāpavada pie datora mācoties, tas noteikti būtu nedaudz savādāk. Covid tādā ziņā man nāca par labu.

Bet tagad tavā LinkedIn profilā lasu, ka esi jaunākā datu analītiķe. Nevis UX/UI, nevis projektu vadība, bet dati. Kā līdz tam nonāci?

Pārsteidzoši. Accenture Bootcamp laikam parādīju sevi no labās puses, parādīju, ka pārzinu jau salīdzinoši labi PowerBI. Uzreiz pēc mācībām viņiem bija projekts, kurā steidzami vajadzēja cilvēku, kurš māk kaut ko darīt ar PowerBI un kuram ir dizaina pieredze.

Tātad kārtis sakrita pareizajās vietās!

Jā, tieši tā! Pa šo laiku Irina Gaņeviča jau bija kļuvusi par manu mentori Riga TechGirls mentoringa programmā. Sakontaktējos ar viņu un teicu: man ir milzīga dilemma, ko man darīt – mani aicina uz datiem, bet es taču gribu UX/UI... (smejas). Viņa mani iedrošināja un sniedza ļoti labu padomu. Jebkuram datu analītiķim ir jābūt ar ļoti labām dizaina spējām, jo dati kā tādi, tikai cipari, cilvēkam nedod nekādu atbildi. Līdz ar to ir jāpārzina tas, kā cilvēks lasa, ko labāk uztver, ko sliktāk uztver, kāds ir labāks izvietojums, lai saprastu, kas ir svarīgāks vispirms, kas pēc tam, arī tas, kā lietot krāsas, kā lietot uzņēmuma brenda vadlīnijas, kā tās pārnest uz atskaitēm. Tad es sapratu, ka ar šo es

esmu vinnējusi loterijā. Beidzot ir salikušās kopā divas manas personības puses – šī mākslinieciskā ar tādu analītisko un iespēju vadīt.

Tas ir tas, kas man laikam ir piemērots visvairāk.

Cik ilgi jau strādā Accenture Latvia?

Kopš marta vidus. Esmu jau otrajā projektā. Viens jau ir noslēdzies, šķiet, ļoti veiksmīgi.

Vai vari teikt, ka tev tagad ir interesanti?

Teiksim tā, ja es gribēju treniņu smadzenēm, tad esmu dabūjusi to, ko es gribēju, un vēl vairāk. Es dabūju to, ko es vispār nezināju, ka ir iespējams iegūt.

Ar šo atvērās tāds milzīgs apvārsnis. Un tas viss, pateicoties “Iepazīsti tehnoloģijas”.

Vai tagad vari teikt, ka no tehnoloģijām nav jābaidās?

Noteikti nav! Nevar kā strauss bāzt galvu zemē un izlikties, ka tehnoloģiju nav. Jau šobrīd tas nav iespējams. Un nākotnē tas vienkārši nebūs iespējams. Nedrīkst arī iecentrēties, ka tehnoloģijas ir kaut kāds dzelzis vai tikai nullītes un vieninieciņi. Tas ir viss. Tā ir māksla, dizains, tā ir vadīšana, tas ir arī bizness. Mums citas meitenes programmā ir strādājušas apdrošināšanā, tūrismā un arī šo iepriekšējo pieredzi var izmantot tehnoloģiju jomā.

Tātad tava līdzšinējā pieredze var būt tavs lielākais bonuss, ja tu piemācies klāt kaut ko specifiski raksturīgu IT nozarei? Tev tā bija māksla un dati. Citiem citas lietas.

Kad apmācībās dzirdēju šo apgalvojumu, es tam neticēju. Bet tad, kad tas notika ar mani, es sapratu – o, ir jau gan taisnība!

Vai bija vēl citas atklāsmes, kas nāca apmācību laikā?

Mani fascinēja tas ātrums, kādā viss ar mani notika.

Arī pašā tehnoloģiju jomā viss tik ātri attīstās un mainās. Nevienā citā jomā viss nenotiek tik ātri. Ir jāspēj tikt tam līdzi.

Tev šis ātrums un dinamika patīk?

Jā, man patīk. Te katrs projekts ir savādāks, katru reizi ir citas tehnoloģijas, cita sfēra, kurā darbojies. Viss ir savādāks. Līdz ar to es domāju, ka garlaicīgi man nebūs.

Kāpēc tu ieteiktu jebkuram noklausīties “Iepazīsti tehnoloģijas” kursu?

Esmu pārliecināta, ka vismaz 95% gadījumu daudzi neizprot jēdzienu tehnoloģijas. Aizejiet kaut vai tikai uz pāris lekcijām, lai saprastu, kas tas īsti ir! Es garantēju, ka atradīsies noteikti kaut kas, kāds elementiņš, kas ieinteresēs. Viena no interesantākajām lekcijām par tehnoloģijām, piemēram, bija no Latvijas Valsts mežiem. Parastam cilvēkam, dzirdot pieminam Latvijas Valsts mežus, šķiet - tur taču tikai koki, kādas vēl tur tehnoloģijas!? Bet ir! Ja neiesiet uz šādām lekcijām, jūs nesapratīsiet, kas to visu kustina, kas tam visam sēž apakšā.

Man šķiet, ka divus vakarus nedēļā var atļauties jebkurš. Turklāt lekcijas var skatīties arī ierakstā. Bez tam es jau pēc pirmajām lekcijām uzzināto sāku lietot praksē un darbā ar jauniešiem. Es nesāku viņiem mācīt, kā datoru lietot. Nē! Mācīju, kā daudz efektīvāk organizēt pasākumus, kā komunicēt efektīvāk, lietojot visus interesantos tūļus, par kuriem uzzināju mācību laikā, – komunikācijas platformu Slack, dažādus kopdarbošanās rīkus, piemēram, Miro, Kanban dēli. Tās ir tādas lietas, kas noder dzīvē, jebkurā jomā.

Pat kāzas organizējot?

Pat kāzas organizējot.

Šobrīd, kad esi jau kādu laiku strādājusi tehnoloģiju uzņēmumā, ko vari teikt par sākotnējo pārliecību, ka IT strādā tikai vīrieši?

Šis ir mans otrais projekts, un mēs komandā esam septiņas sievietes un viens vīrietis (smejas). Spriediet paši.

Un kā ir ar angļu valodu? No sieviešu komentāriem lekcijās var noprast, ka daudzas attur tieši bažas par nepietiekamajām valodas zināšanām.

Man ar angļu valodu nekad nav bijušas problēmas. Bet varu teikt, ka darbā es sastopos ar visiem iespējamiem valodas zināšanu līmeņiem. Galvenais ir sākt runāt. Saprasties jau sapratīsies. Kaut vai ar zīmēm, roku signāliem vai ņemot talkā Google Translate. Mums uzņēmums darbiniekiem piedāvā arī angļu valodas kursus. Tagad taču arī kursus var attālināti apmeklēt. Galvenais ir gribēt mācīties un sākt runāt. Valoda aizies, ja to lietos.

Un kā ar vecumu, vai gadiem ir nozīme?

Katram cilvēkam gadu skaits – viens un tas pats cipars var nozīmēt kaut ko pavisam atšķirīgu. Vienam 40 ir kaut kas tuvu pensijai, bet kādam citam, mani ieskaitot, tas nozīmē, ka meitas ir izaugušas un varu sākt brīvi dzīvot savu dzīvi, kā vien vēlos. Tāpēc arī tas, vai apgūt tehnoloģijas un mainīt karjeru, būs atkarīgs no tā, kā cilvēks skatās uz savu gadu skaitu.

Mana vecmamma 80 gadu vecumā nolēma iemācīties lietot datoru un internetu, jo vēlējās atrast atbildes uz krustvārdu mīklu jautājumiem, kā arī maksāt rēķinus, neizejot no mājas. Viņa to vēlējās un arī izdarīja!

Turklāt ne tikai vecums, bet arī fiziski trūkumi bieži vien nav šķērslis, lai apgūtu tehnoloģijas. Es personīgi pazīstu vīrieti, kurš, būdams akls, reiz man iemācīja daudzas noderīgas lietas par datoru lietošanu.

Vai tu kaut ko spēsi vai ne – tas ir tikai un vienīgi tavā galvā un tajā, cik ļoti tu to vēlies.

Ar to gan gribu pateikt, ka ir lietas, kas kādam ir ļoti piemērotas, bet citam ne, taču tehnoloģiju pasaule ir tik ļoti plaša, ka tajā noteikti atradīsies kaut kas piemērots ikkatram. Tāpēc vajadzētu pamēģināt vienus kursus – ja tie nepatīk, paņemt citus, un tā līdz brīdim, kad atnāk tā sajūta – šis ir mans! Nevajag baidīties, ja sākumā kaut kas nepatīk vai nepadodas.

Un kā ar tevi pašu? Vai gada laikā ir iegūtas ne tikai jaunas zināšanas, bet esi mainījusies arī tu pati?

Par sevi es atklāju to, ka man patīk dati. Tas bija milzīgs šoks. Kā jau teicu, universitātes laikā man tas likās zemē nomests laiks, mācoties kaut ko par statistiku. Tas man bija personīgs šoks, ka man patīk dati, ka es zinu, ko ar tiem darīt.

Bet vispār man vienmēr pašai par sevi ir bijis iespaids, ka es nekur neesmu speciāliste... Jā, es zinu bišķīt no šī, bišķīt no tā, bet es neesmu nekur speciāliste. Kad radiem stāstīju, ka noliku tādu eksāmenu un tādu eksāmenu, viņi visi man teica: “Nu protams, ka tu to izdarīji! Mums nebija nekādu šaubu, ka tu to izdarīsi! Mēs zinājām, ka tu to izdarīsi!” Es domāju - nu kā jūs zinājāt, ja man pašai šķita, ka es to nekad neizdarīšu... Un arī tagad no kolēģiem jūtu, ka esmu tas cilvēks, kas uzņemas vadību, eju pa priekšu, runāju ar klientu, izprotu līdz pašiem sīkumiem klienta biznesa vajadzības, lai varam tās pārvērst tehniskās darbībās. Un kolēģi man bieži jautā – nu kā tu to visu tā fiksi māki? Un man ir tā reakcija – vai tad visi nemāk? Vai tad man ir kaut kas savādāks nekā jums? Laikam jau tad ir... Man ir vēl grūti tam noticēt. Bet man sāk likties, ka mana loģika ir mana specialitāte.

Bet tas taču ir ļoti liels ieguvums to apzināties!

Jā! Es saku, ka vēl līdz galam es sev neticu, bet esmu ceļā uz to.

Kā ģimene un apkārtējie reaģēja uz to, ka sāc lauzt ceļu IT?

Mans vīrs dzīvo Vācijā, līdz ar to viņam tas, vai es vakarā sēžu pie datora vai nesēžu pie datora, neko nemaina. Bet vispār šķiet, ka viņam pat ātrāk par mani "pieleca", ka tā varētu būt mana darba maiņas iespēja, un tāpēc bija ļoti atbalstošs. Meitas ir jau palielas, jaunākajai 12 gadi – viņām mamma vairs tik ļoti nav vajadzīga, jo ir savas lietas un darīšanas. Turklāt viņas jau ir pieradušas, ka es kaut ko daru pie datora. Vai es to daru rokdarbiem vai kursiem, viņām nav lielas atšķirības.

Pārējiem radiem bija tāda "nu tad beidzot" attieksme. Liekas, ka visi bija gaidījuši, ka es savas "smadzenes" beidzot sākšu izmantot, darot kaut ko sarežģītu un atbilstoši apmaksātu. Vienīgi viena tante izteica piezīmi, ka es noteikti esmu jau par vecu – man 36, lai tik drastiski mainītu savu karjeru. Kādu laiku šī piezīme tiešām lika man pašai šaubīties par sevi, bet tad nāca dažādi apliecinājumi, ka tomēr spēju visu, ko esmu izlēmusi paveikt.

Tu dzīvo ārpus Rīgas. Cik būtiski bija tas, ka mācībās varēja piedalīties attālināti?

Iespēja mācīties attālināti un pieslēgties no jebkuras vietas pasaulē patiešām ir ļoti liela vērtība. Šīs programmas ietvaros esmu sazinājusies ar sievietēm, kuras dzīvo visur, tai skaitā, ar latvieti, kura dzīvo Gvatemalā un mācās “Iepazīst tehnoloģijas”.

Ja nebūtu šī iespēja mācīties attālināti, visticamāk, es pati nebūtu tur, kur es esmu šobrīd.

Tāpēc man Covid pavisam noteikti ir nācis tikai par labu. Domāju, ka citos apstākļos es arī nepārkvalificētos. Man vienkārši neienāktu prātā. Es būtībā garlaicības dēļ sāku kaut ko meklēt.

Un cik būtiski ir tas, ka tās ir bezmaksas apmācības?

Tas vispār ir kosmoss. Es nezinu, vai var vēlēties vēl vairāk. Tāpēc es noteikti gribu pateikt ļoti lielu paldies visām Riga TechGirls meitenēm – Diānai Butinai, Annai Andersonei, manai mentorei Irinai Gaņevičai, arī Līgai Lētiņai. Viņas ir apbrīnojamas sievietes, paldies viņām par izturību, par šo bezmaksas iespēju un sava brīvā laika veltīšanu citām sievietēm un viņu izaugsmei. Tas ir burvīgi. Milzīgs paldies par to!

Viņām noteikti tas nebija vienkārši, bet man tas bija kā tāds viens knipis un viss – mana dzīve ir mainījusies uz labo pusi! Esmu pārliecināta, ka pēc programmas izmainījies kaut kas ir pilnīgi visām dalībniecēm. Pat ja viņas to līdz galam vēl neapjauš, skatījums uz lietām, domāju, ka ir mainījies.

Pieteikties apmācībām var internetā, projekta “Iepazīsti tehnoloģijas” mājaslapā iepazistitehnologijas.lv.

Par Riga TechGirls:

Riga TechGirls ir pirmā biedrība Latvijā, kas veltīta meiteņu un sieviešu izglītošanai un iedvesmošanai par tehnoloģijām. Tā apvieno tehnoloģiju entuziastes, kuras brīvprātīgi un bez maksas organizē pasākumus un atbalsta programmas, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos tehnoloģiju jomā. Riga TechGirls kopienā ir arī plašs IT vēstnešu un mentoru loks, kuri palīdz sievietēm pārkvalificēties vai attīstīt karjeru IT nozarē.