/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/08/08/13979046t1h415c.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/08/08/13979047t1hf750.png)
Krievija spēlē globālu spēli, bet ASV un Eiropa ir tik aizņemta ar “laukuma” stūru sargāšanu, ka Rietumu “vārti” palikuši nepieskatīti. Tikai ar globālu pretstratēģiju Eiropai un ASV ir cerības atgūt kontroli pār visu “laukumu”.
Krievijas stratēģija paredz, pirmkārt, iejaukšanos esošos konfliktos, lai atbalstītu valdības vai spēkus, kas ir naidīgi pret Rietumiem. Piemēram, Centrālāfrikas Republikā (CĀR) Krievija sniedz politisku un militāru atbalstu prezidentam Fostēnam Arkānžam Tuaderam. Apmaiņā pret šo atbalstu Krievijas uzņēmumiem ir atļauts valstī iegūt zeltu un dimantus.
Savukārt Lībijā Krievijas valdība un privātās militārās kompānijas atbalsta dumpinieku ģenerāli Halifu Haftaru, kurš cīnās ar ANO atzīto Lībijas Nacionālās saskaņas valdību. Šis atbalsts ļauj Krievijai piekļūt Lībijas naftas, transporta un aizsardzības nozarēm.
Līdzīgu stratēģiju Krievija īsteno arī Rietumāfrikas valstī Mali.
Otrs Krievijas stratēģijas balsts ir ieroču tirdzniecība.
Dienvidaustrumāzijā Krievija pārdod ieročus Kambodžai, Indonēzijai, Laosai, Mjanmai un Vjetnamai. Tuvajos Austrumos Krievija aktīvi iesaistās ieroču tirdzniecībā ar valstīm, kas ieročus iepriekš pirka no ASV.
Krievijas aktivitātes ieroču tirdzniecībā daļēji skaidrojams ar to, ka valstij nepieciešama nauda - tās ekonomiku novājinājušas Rietumu sankcijas un Covid-19 pandēmija. Tomēr Krievija līdz 2020.gada sākumam bija parakstījusi militārās sadarbības līgumus ar kopumā 39 valstīm, kas liek domāt, ka Krievijas motīvi šajā ziņā nav tikai komerciāli.