1. Ideālos apstākļos 10–15 minūtes tiešas saules gaismas, kas vairākas reizes nedēļā krīt uz kailajām ķermeņa daļām, palīdzēs saražot gandrīz visu organismam nepieciešamo D vitamīnu. Diemžēl ideālie apstākļi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem: gadalaiks, diennakts laiks, dzīves vieta, mākoņainība un pat piesārņojums ietekmē ultravioletā starojuma daudzumu, kas sasniedz ādu. Tas nozīmē, ka
vasarā nav nekādas vajadzības cepināties saulē — D vitamīna sintēzei pietiek ar 10–15 minūtēm, taču to gandrīz nav iespējams uzkrāt priekšdienām, bet ziemā tas ir bezjēdzīgi, jo saules gaismas intensitāte ir nepietiekama.
Hārvarda medicīnas skola ir pierādījusi, ka valstīs, kas atrodas uz ziemeļiem no 37. ziemeļu paralēles (un tās ir visas Eiropas valstis uz ziemeļiem no Itālijas), saules gaismas D vitamīna sintēzei pietiek tikai vasarā un pat tad ne vienmēr.
2. D vitamīns ir arī pārtikas produktos, taču to izvēle nav sevišķi plaša, un, lai panāktu pozitīvu efektu, ir rūpīgi jāseko līdzi to iekļaušanai uzturā.
Diemžēl latvieši ēd traki maz zivju, un tas ir ļoti slikti.
3. Ar uztura bagātinātājiem. „Tā kā ar pareizu uzturu un drošu uzturēšanos saulē ne vienmēr ir iespējams sasniegt optimālu D vitamīna līmeni organismā, problēmu var atrisināt, papildus uzņemot D vitamīnu, protams, pēc konsultēšanās ar ārstu. Visbiežāk izmantotās D vitamīna devas ir 1000, 2000 un 4000 SV dienā, un, lai saprastu, kāda deva ir vajadzīga tieši jums, ir jākonsultējas ar ārstu. Piemēram, 4000 SV dienā parasti nosaka smaga D vitamīna deficīta gadījumā, lielā vecumā un/vai hroniskiem slimniekiem, taču mēdz būt, ka kādam vajag vēl vairāk D vitamīna,” skaidro Ksenija Andrijanova.
**Uztura bagātinātāja „Oilesen D3” un pētījumu biroja „Norstat Latvija” aptauja