Zviedru mēģinājums apmierināt amerikāņus – Saab Sonett III (2)

Saab Automobile AB jeb vienkārši Saab uz visiem laikiem paliks mūsu atmiņā kā inovatīvu, neparastu un izskatīgu automašīnu ražotājs. Jaunu tirgus nišu meklējumos Saab savulaik radījis ne vienu vien prototipu, tomēr Sonett zviedru firmas biogrāfijā pieder īpaša vieta.

Sportiskais, spirgtais siluets krasi atšķiras no citiem Saab ražojumiem, un – protams, ar dažām iebildēm, izskatās moderni arī šodien.

Bet iebilžu, kā jau zviedru automašīnai un vēl jo vairāk no Saab, netrūkst. Must–have aizmugurējās piedziņas vietā Sonett velkošie ir priekšējie riteņi, motorpārsega vietā ir tikai stiklplasta lūka un paceļamie lukturi jāizbīda, pavelkot mehānisku kloķi.

AIZMIRSTIET PAR ŠEKSPĪRU!

Saab Sonett nosaukuma izcelsme ir tikpat savdabīga kā pats auto. Aizmirstiet poēziju un Šekspīra sonetus –

automašīnas vārds prozaiski atvasināts no zviedru frāzes Så nätt den är jeb “cik (gan) glīts tas ir” vai drīzāk “tas ir tik glīts”.

Pirmais Sonett bija vairāk nekā glīts – tas bija vienreizējs! 50. gados pāris entuziastu šķūnī netālu no Saab rūpnīcas Trolhetanā uzbūvēja viegla sacīkšu rodstera prototipu ar stiklšķiedras virsbūvi, no aviācijas aizgūtu plūdlīniju un trīscilindru divtaktu dzinēju. Par spīti pieticīgajai jaudai (ap 59 ZS) un niecīgam projekta budžetam (75 000 kronu), tikai 600 kg smagais rodsters spēja sasniegt ātrumu 190 km/h.

Sonett I tika pareģota spoža nākotne autosportā. Taču piepeši mainījās tehniskie noteikumi, un plānoto 2000 rodsteru vietā no 1955. līdz 1957. gadam tika uzbūvēti vien seši. Pirmais Sonett mūsdienās ir ārkārtīgi rets auto.

MAINU 3 CILINDRUS PRET V4

Pilnīgi iespējams, ka ar to Sonett stāsts arī būtu galā, ja vien 60. gadu sākumā divi vīri – automašīnu un lidmašīnu ilustrators Bjerns Karlstrēms (Björn Karlström) un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta inženieris Valters Kerns (Walter Kern) neatkarīgi viens no otra neierosinātu radīt divvietīgu Saab rodsteru ar esošo modeļu sastāvdaļām. No diviem sākotnējiem prototipiem tika izvēlēts viens, un 1966. gadā nelielās partijās sākās Sonett II ražošana. Patiesībā – stipri nelielās, jo,

kad bija izgatavoti pirmie 258 automobiļi, noskaidrojās, ka 841 kubikcentimetru divtaktu dzinējs vairs nespēj iekļauties ASV atgāzu normās.

Bet Sonett galvenais tirgus bija tieši Amerika, kurp pagājušā gadsimta vidū lauzās vai ikviens Eiropas autoražotājs, kam bija pa spēkam izgatavot nelielu sporta automašīnu. Plašākus panākumus aiz okeāna, kā zināms, guva britu firmas, tāpēc kādas zviedru akciju sabiedrības ražojums šķita pietiekami eksotisks jau tāpēc vien, ka to nebija izgudrojis, teiksim, Austin – Healey.

Lai gan šķita, ka neko citu šaurajā Sonett motortelpā iemānīt nav iespējams, risinājums nāca no Vācijas. “Divtaktera” vietā Sonett II tika pie 1,5 litru V4 dzinēja no Eiropas Ford Taunus, kamdēļ pārtapa par Sonett V4. Līdz 1969. gadam tika izlaisti 1610 šādi automobiļi, kas ir cienījams sasniegums tik neordinārai automašīnai. Lai cik dīvaini tas būtu, viens no Sonett V4 panākumu stūrakmeņiem bija pasažieru drošība. Mazajam rodsteram bija trīspunktu drošības jostas, augstas atzveltnes ar pretsitiena funkciju, drošības loks un tamlīdzīgi. Arī tehniski Sonett V4 nebija gluži aizvakardienas konstrukcija. Tā, piemēram, automašīnai bija neparastas konstrukcijas sajūgs, kas automātiski atvienojās, tiklīdz tika atlaists gāzes pedālis. Vai tas neatgādina modernāko automašīnu coasting funkciju?

…UN ATVAINOJIET PAR TIEM BAMPERIEM

1970. gadā ieplānotā Sonett modernizācija mūs iesēdina 1973. gada izlaiduma zaļajā, itāliskajā automašīnā ar neglītajiem bamperiem. Tie nekādā ziņā nav dizaineru kļūme, bet gan 1972. gadā ASV izmainīto noteikumu rezultāts. Prasība aprīkot automašīnas ar izvirzītiem bamperiem, kas pasargātu no sadursmēm pie zemiem ātrumiem, sabojāja ne viena vien glīta Eiropas automobiļa izskatu. Tomēr pašu Sonett bamperi sabojāt nespēja.

Lai izpatiktu jauno amerikāņu gaumei, pārnesumkārbas svira no stūres kolonnas pārcēlās uz grīdu, un pirmo reizi parādījās arī tāda Sonett agrāk neredzēta lieta kā gaisa kondicionētājs.

Lai samazinātu ražošanas izmaksas, eleganti izliektais aizmugurējais stikls tika aizstāts ar vienkāršāku, tomēr visērmīgāko optimizāciju piedzīvoja motorpārsegs. Tā kā dizaineri vēlējās atbrīvoties no bulb jeb izspieduma iepriekšējā Sonett motorpārsegā, tas faktiski tika nonivelēts līdz plastmasas lūkai. Līdz ar to nopietnāka dzinēja remonta gadījumā nācās demontēt visu priekšu. V4 dzinējam raksturīgā, tarkšķošā skaņa līdz šai baltai dienai izceļ Sonett starp līdzīgiem to gadu vieglā svara sporta automobiļiem.

PIETICĪBAS MALĀ

Nav zināms, kā Sonett karjera būtu attīstījusies tālāk, ja ne 1973. gada naftas krīze. Pēdējos trīs vai četrus gadus Saab aprīkoja rodsteru ar palielināta darba tilpuma V4 dzinēju – 1,7 litri. Šāds motors ir arī Kurbada transportētajam auto, kurš gan ir īpašs cita iemesla dēļ. Atšķirībā no vairuma pēdējā izlaiduma Sonett, šim vēl ir koka, nevis vinila palodzes. Bet savulaik pat instrumentu panelis Sonett bija izgatavots no koka. Varbūt te tomēr ir vieta poēzijai?

Emisiju dēļ dzinēja jauda nemainījās. 65 zirgspēki ļauj 880 kg smagajam spēkratam sasniegt maksimālo ātrumu 165 km/h un paātrināties līdz 100 km/h ne pārāk prestižās 13 sekundēs. Ja jauda būtu lielāka, Sonett visticamāk kļūtu grūtāk vadāms. No 8368 saražotajiem Sonett III laika posmā starp 1970. un 1974. gadu gandrīz 2500 nokļuva ASV. Spriežot pēc VIN plāksnītes, arī šis eksemplārs bijis “eksporta modelis”.

Lai gan pēdējos gados interese par Sonett III pieaugusi, šis Saab nav kolekcionāru un entuziastu redzeslokā, tāpēc ir relatīvi lēts. Automašīnu izcilā stāvoklī var atrast par 25 000 eiro, savukārt izejmateriāls restaurācijai var maksāt pat piecreiz mazāk. Apstākļu sakritības un “nepareizas” piedziņas dēļ Sonett III nav kļuvis par iekārotu klasiku. Taču īpatnais, Serdžio Kogiolas (ex – Ghia) veidotais dizains, eksotiskais V4 dzinējs un nerūsējoša virsbūve kādudien var kāpināt mazā, drosmīgā Saab vērtību.

Materiāls tapis sadarbībā ar automašīnu transporta un loģistikas uzņēmumu Kurbads