Gada laikā no darba veikalā nonāk IT pasaulē (5)

Ilze neuzskata, ka katrai sievietei jāmet darbs pie malas un jāmetas IT pasaulē. Nē, nebūt ne. Taču, ja patīk mācīties un izaugsmes iespējas, viņa iesaka pastumt bailes un nedrošību malā un izmēģināt spēkus šajā nozarē.

Esam sazvanījušās tavā pusdienlaikā. Kur tu šobrīd strādā?

Es strādāju Atea Global Services. Esmu cilvēks, kurš saņem ziņu par lietotāju problēmām, un tālāk nosūtu kādam, kurš to atrisinās. Esmu vidutājs starp lietotāju un aģentu.

Kāda veida problēmas tās ir?

Ļoti dažādas, bet pārsvarā kaut kas saistīts ar parolēm. Tāpat cilvēkiem nepieciešama palīdzība kaut ko izmainīt, instalēt utt. Protams, ir arī servera un tīkla problēmas.

Sanāk tā, ka tu sēdi pie telefona un saņem lietotāju zvanus?

Nē, šis ir darbs pie datora. Man ir sava sistēma, kurā saņemu ziņas no lietotājiem par viņu problēmām. Man ir problēmas apraksts, ko es analizēju un izlemju, kuram aģentam vai kādai citai speciālistu grupai nosūtīt.

Tu pati dzīvo Tukumā, birojs ir Rīgā, bet darbs ir globāls. No kurienes ir cilvēki, kuri sazinās ar tevi par savām problēmām?

Atea ir dāņu uzņēmums, bet problēmas ienāk no klientiem visā pasaulē. Pārsvarā no Skandināvijas, arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Iepriekš taču tu nestrādāji šādu darbu?

Nē, nepavisam. Iepriekš es strādāju tirdzniecībā, un mans darbs vairāk bija saistīts ar klientu apkalpošanu. Mana pirmā darba pieredze bija veikalā, beigās izaugu līdz veikala vadītājai.

Izklausās pēc pamatīgām pārmaiņām. Kā nonāci IT nozarē?

Mans skatiens jau sen bija tehnisko lietu virzienā, bet mani atturēja dažādi stereotipi. Piemēram, ka IT ir domātas tikai vīriešiem, ka tā ir tikai programmēšana. Protams, ierobežoja arī bailes no jaunā – ir jau forši sēdēt savā komforta zonā.

Pērn uzzināju par biedrību Riga TechGirls, kas palīdz sievietēm spert pirmos soļus tehnoloģiju pasaulē. Organizācijas īstenotā programma Iepazīsti tehnoloģijas man atvēra acis un lauza stereotipus – šajā nozarē ir plašas darba iespējas, visdažādākie novirzieni. Mācības man palīdzēja sākt ceļu šajā jomā.

Labi, parunāsim vēl par stereotipiem. Ar kādiem tu pati esi saskārusies, kad apkārtējie uzzina, ka no darba veikalā esi nonākusi IT nozarē?

Pārsvarā cilvēki domā, ka IT ir tikai un vienīgi programmēšana. Taču ir vēl daudzas citas profesijas. Piemēram, personālatlase – daudzas sievietes strādā šajā novirzienā, meklē darbiniekus.

Vēl daudzi domā, ka jāzina matemātika augstākajā līmenī. Nē, šīs zināšanas vajadzīgas tikai tiem, kam gribas nopietnāk mācīties datu analīzi.

Protams, daudzi domā, ka šī ir vīriešu profesija.

Kur aug kājas šādiem pieņēmumiem?

Es domāju, ka tas ir iesakņojies sabiedrībā jau no pašiem pirmsākumiem. Agrāk, iespējams, tiešām šajā nozarē strādāja daudz vīriešu. Taču tā vairs nav, un arī domāšana mainās. Šādas kustības, kā Riga TechGirls, parāda, ka sievietes var. Lekcijās, ko skatījos, redzēju daudzas sievietes, kuras daudz ko sasniegušas, izveidojušas savus uzņēmumus. Protams, arī vīrieši ir izveidojuši ļoti interesantus uzņēmumus, taču par viņiem kaut kā mēs jau zinām. Ja es nebūtu piedalījusies šajā programmā, es pat nezinātu, cik daudz interesanta Latvijas sievietes ir paveikušas. Tas ir "wow". Šādi piemēri ir stimuls censties, mainīt savu karjeru.

Cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai no veikala vadītājas kļūtu par IT atbalsta speciālistu?

Patiesībā viss notika ļoti ātri. Programma sākās pērn jūlijā, gāja līdz decembrim, un tad sākās pieteikšanās mentoru programmā. Nezināju, vai pieteikties, jo tolaik biju vēl dekrētā ar trešo bērnu. Biju neziņā, kā labāk rīkoties, tomēr pieteicos. Tiku uzņemta mentoru programmā, un man piešķīra mentoru Andri Lišmani. Es domāju par citu ceļu – programmēšanu, testēšanu. Taču programmas vadītāja Diāna man ieteica pamēģināt iet IT atbalsta ceļu. Manī bija tāds kā klikšķis: kāpēc ne? Mentoru programmā bija pagājuši divi mēneši, regulāri sazvanoties Zoom, un mentors man pēkšņi saka: sagatavo savu CV un sāc sūtīt uzņēmumiem. Es biju šokā. Kā? Es taču esmu dekrētā, man ir mazs bērns, kā es tā sākšu strādāt šajā laikā? Viņš iedrošināja vismaz patrenēties sagatavot CV, piedalīties intervijās – ja arī man piedāvās darbu, nav jau uzreiz jāpiekrīt. Riga TechGirls atbalsta persona personālatlases jautājumos divas stundas palīdzēja veidot manu CV, stāstīja, ko teikt un ko neteikt intervijās. Jau nākamajā dienā pēc CV nosūtīšanas mani uzaicināja uz interviju Atea Global Services. Nedēļu gaidīju atbildi, jau domāju, ka mani nepieņems pieredzes trūkuma dēļ. Taču man piezvanīja un aicināja darbā. Izaicinājums bija sakārtot visu sev apkārt, lai varētu strādāt, jo mans jaunākais bērns vēl bija pavisam mazs. Sarunāju, ka mamma pieskatīs mazuli, un jau martā es sāku strādāt. Aizbraucu uz Rīgu pēc aprīkojuma un viss – birojā uz vietas esmu bijusi tikai vienu reizi.

Pagaidi, tev vispār, vispār nebija nekādas pieredzes šajā jomā?

Vispār nekādas – tikai kā lietotājai. Iepazīsti tehnoloģijas laikā sāku mācīties vairāk par IT, klausījos dažādus kursus.

Ko mācīja Iepazīsti tehnoloģijas programmā?

Tā vairāk bija vispārīga informācija par IT jomām, lai paskaidrotu, kas ir kas. No katras apakšnozares bija cilvēki, kuri stāstīja par savu darbu, ļāva iepazīst visdažādākās sfēras. Praktiski karjeras maiņai vairāk noderēja mentoru programma, plus papildus tam visam vēl ņēmu Coursera kursus par IT atbalstu. Tā kalpoja kā bāze tam, ko es šobrīd daru.

Tu šajā darbā esi jau vairāk nekā trīs mēnešus. Kādi ir tavi secinājumi – kas lācītim vēderā?

Pagaidām man arvien vēl ir diezgan virspusēja izpratne par visu.

Man šķiet, ka pats galvenais ir atrast ieejas pozīciju IT jomā un nebaidīties sākt no pašas apakšas. Man viss vēl priekšā. Nākotnē es gribētu būt mākoņserveru administratore. Nevar gribēt uzreiz bez pieredzes sākt strādāt par programmētāju vai IT projektu vadītāju. Vajag kādu gadu pastrādāt, lai saprastu, ap ko lietas grozās. Par laimi, es sāku strādāt starptautiskā uzņēmumā, kas piedāvā dažādus kursus, papildu izglītību, iespēju veidot savu ceļu uzņēmumā.

Mākoņserveru administratore. Cilvēkam no malas tas varētu izklausīties kaut kas pavisam nesaprotams. Ko tas īsti nozīmē?

Šis cilvēks uzrauga virtuālos serverus. Tā ir nākotne – stacionāro serveru paliek arvien mazāk, lielā mērā visi pāriet uz virtuālajiem serveriem.

Ko tavi bērni saka par mammas darba maiņu?

Viņi ir priecīgi, ka esmu mājās un katru dienu varam pusdienot kopā. Tas ir foršs bonuss, strādājot attālināti.

Strādājot mājās, es jūtos ļoti labi – varu brīvi justies un strādāt. Man patiktu strādāt arī birojā, bet no mājām ir savas priekšrocības. Es varu dzīvot Tukumā, bet strādāt Rīgā.

Kādi bija tavi pieņēmumi pirms gada, kad sāki dalību programmā?

Es negaidīju, ka tas tik ātri notiks. Divi mēneši mentoringa programmā, un man bija jauns darbs. Man bija šoks, kā es bez pieredzes varēju ko tādu dabūt gatavu. Man patīk, ka šī programma un mans mentors ir palīdzējuši man izmainīties – es vairs nebaidos no jaunām lietām. Kā gan es zinātu, kādas ir manas prasmes, ja es turpinātu baidīties no visa jaunā? Sievietes var daudz, bet bieži vien neapzinās savas spējas. Un baidās tās lietot. Programma izmainīja manu domāšanu, un citu sieviešu stāsti mani patiesi iedvesmoja. Katrai ir savs stāsts. Tie ir dažādi, bet rezultāts ir līdzīgs – viņas visas strādā IT nozarē.

Visi zina, ka IT ir viena no vislabāk atalgotajām profesijām. Viens no motivatoriem apsvērt karjeras maiņu varētu būt atalgojums.

Jā, tas nav nekāds noslēpums, bet jārēķinās ar to, ka ieejas pozīciju, piemēram, klientu atbalsta speciālistu, algas nav tikpat labas kā programmētājiem. Taču mentors mani iedrošināja sākt ar pašu apakšu. Es nebaidos no tā – no šādas ieejas pozīcijas ir vislielākās iespējas augt. Ja esi apņēmības pilns mācīties, IT var strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Šajā jomā ir neierobežotas iespējas augt un attīstīties, attiecīgi – pelnīt vairāk. Tāpat ir daudz ar IT saistītu profesiju, kuras vēl nemaz neeksistē. Manā skatījumā šī ir vislabākā nozare, kurā pašlaik strādāt – te viss ir vērts uz nākotni. Šobrīd viss pāriet uz tehnoloģijām – jebkura joma mainās. Ja nebaidāmies, mums katram ir iespēja būt daļai no šim pārmaiņām.

Kā tu pārvarēji savas bailes?

Vajag vismaz vienu atbalsta personu. Mani ļoti atbalstīja ģimene, mamma pieskata mazuli. Arī Riga TechGirls kopienā ir daudz atbalsta personas. Te var atrast domubiedrus.

Bailes ir saprotamas, arī man gribas palikt savā komforta zonā. Taču IT ir nozare, kur no kļūdām mācās. Un vispār – nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara.

Kāpēc sievietēm ir svarīgi apsvērt domu par darbu IT?

Nezinu, vai šī doma ir domāta katrai un vai tā tiešām būs sirdslieta. Taču, ja patīk mācīties un izaugsmes iespējas, – noteikti. Jā, sākumā liksies bailīgi, var sapīties daudzajos svešajos terminos, bet galvenais ir atrast ieejas punktu. Man tā bija Riga TechGirls kustība. Jo vairāk kustība attīstīsies, jo vairāk sievietes uzdrošināsies iesaistīties – tā ir ķēdes reakcija. Arī es pati tagad ik pa laikam piedalos kādā lekcijā, kur dalos ar savu pieredzi.

Kāds bija tavs bērnības sapnis? Par ko gribēji kļūt, kad izaugsi liela?

Starp citu, es kopā ar kaimiņu puikām spēlēju videospēles. Man jau no bērnības patīk tehnika, jo mans krusttēvs nodarbojās ar datoriem, laboja mašīnas. Mani tas viss interesēja. Arī skolā man vienīgajai meitenei bija 8 informātikā, un mani šī pasaule aizrāva jau sen.

Kā tavs ceļš aizveda uz tirdzniecību?

Pēc vidusskolas es nezināju, ko darīt. Mani interesēja medicīna, bet sapratu, ka man laikam nav tik stipri nervi. Vēl mani interesēja pedagoģija, bet sapratu, ka arī tas nav mans aicinājums. Tā nejauši mana pirmā darbavieta bija tirdzniecībā un es veidoju karjeru tajā. Tagad beidzot esmu atgriezusies pie savām senajām interesēm. Dzīvojam tikai vienreiz, tāpēc ir jādara tas, kas patīk un sagādā prieku. Ir jādzīvo ne tikai šodienai, bet arī nākotnei. Ir jāpārvar bailes no visa jaunā un nezināmā. Ir jāveido lielais mērķis un jāsadala tas mazākos mērķos un soļos to sasniegšanai.