Abām Daugavpils firmām jau ir pieredze ar sankcionētiem īpašniekiem. Iepriekš tās piederēja
baltkrievu miljardierim, par Lukašenko kasieri bieži dēvētajam Jurijam Čižam, kas vadīja naftas un gāzes holdingu Triple, kurā ietilpa kompānija Neonafta. Neonaftai piederēja 80% Mamas D un Latgales alus D kapitāldaļu.
2012. gadā Čiža vadīto Triple iekļāva ES melnajā sarakstā pēc tam, kad Lukašenko režīms arestēja desmitiem aktīvistu. Tad arī abi Latgales uzņēmumi nonāca Aleksina rokās, kurš līdz tam tajos bija uzrādīts kā valdes priekšsēdētājs, pēc tam valdes loceklis, bet viņa sieva Inna un dēls Dmitrijs kā patiesā labuma guvēji kopā ar Latvijas partneriem.
Tagad Aleksins iekļuvis sankciju sarakstā un uzņēmumi nodoti citās rokās.
Tiesa, vismaz vienam no biznesiem pārāk labi neklājas. Mamas D ir četri darbinieki un 2019. gadu firma noslēdza ar 144 tūkstošu eirozaudējumiem, rāda gada pārskats.
Latgales alus D – ir krietni ienesīgāks par Mamas D. Pērn tas apgrozījis gandrīz četrus miljonus, bet peļņā gūts pusmiljons.
Īpašnieku maiņas iemeslus Re:Baltica neizdevās noskaidrot. Mamas D norādītais tālrunis ir nesasniedzams. Latgales Alus D sekretāre teicās Grahovskim nodot ziņu par Re:Baltica interesi, taču Grahovskis tā arī neatzvanīja.
Latvija rīkoties negrasījās
Tā kā Aleksejam Aleksinam oficiāli nebija norādīta saistība ar Mamas D un Latgales Alus D, uz viņa ģimeni sankcijas nemaz neattiecās, Re:Baltica pēc to pieņemšanas skaidroja Ārlietu ministrijā. Tā gan varot tikt skarta netieši, proti, bankas, pārbaudot sankcionētos klientus, var pastiprināti vērtēt abu uzņēmumu maksājumus un ar Aleksinu saistītās personas. “Bet tieši attiecināmas sankcijas ir uz to personu, pret kuru tās ir noteiktas,” skaidro ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris. Uzņēmumu sadarbības partneriem ES prasot izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai pārliecinātos, ka finanšu līdzekļi nenonāk Aleksina īpašumā.