Globālā ekonomika un kapitālisms ir nonākuši krustcelēs – tas noticis, pateicoties Covid-19 pandēmijai, klimata pārmaiņām, kā arī straujajai digitālo tehnoloģiju attīstībai un pārmaiņām darba tirgū. Jāsaprot, ka jaunajai pasaulei būs nepieciešamas lielas pārmaiņas domāšanā, kā arī rūpīgāks darbs dažādās ekonomikas nozarēs.

Jaunajā pasaulē būs vajadzīgas pārmaiņas ekonomiskajā domāšanā. Ekonomika normālos apstākļos balstās uz dažādiem pieņēmumiem un tēzēm, kas pierāda vai noraida vienu vai otru teoriju. Tagad ekonomikas zinātne ir nedaudz pabīdīta otrā plānā, un nereti cilvēki aizmirst, ka šāda zinātnes nozare vispār pastāv.

Bija pieņēmumi, ko uztvērām par pašsaprotamu – piemēram, zināšanas par pircējiem un pārdevējiem, pieprasījumu un piedāvājumu. Modernajā ekonomikā ir redzams, ka atsevišķas zināšanas nereti ir asimetriskas, un veco zināšanu lietošana praksē var radīt arī zināmas problēmas. 2001. gadā Nobela prēmiju ekonomikā ieguva Džozefs Stiglics, Džordžs Akerlofs un Maikls Spenss tieši par ekonomikas asimetrijām, kas radīja jaunas regulējuma normas mūsdienu ekonomikā.

Daudzi regulējumi ir atkarīgi no kvalitātes kontroles un produktu standartiem, kas nepārprotami parāda, ka tirgus “neredzamā roka” nevar nodrošināt pienācīgus standartus, ja pieejamā informācija ir asimetriska.

Ekonomikā jauni intelektuālie atklājumi spēlēs lielu lomu, un lai tos varētu īstenot dzīvē, būs vajadzīgi arī jauni regulējumi. Skaidrs ir tas, ka slodze, ko cilvēce ir radījusi apkārtējai videi, nozīmē izaugsmi. Tomēr vide šo slodzi vairs nespēj izturēt. Vai tas nozīmē, ka mums būs jādzīvo ar zemāku izaugsmi? Nē, ticu, ka izaugsme nākotnē varēs būt vēl ātrāka, nekā līdz šim esam to redzējuši.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X