Kā secināja Jaunzems, pieaugošā pieprasījuma rezultātā kāpušas arī konteineru īres cenas un ostu tarifi, kas ietekmē produkta gala cenu. Citi nozīmīgi faktori, kas ietekmēs cenas, ir gāzes un elektrības sadārdzinājums - it īpaši tiem ražotājiem, kuri apkurina siltumnīcas, vai kuru ražošana prasa lielus energoresursu ieguldījumus.
Viņš arī minēja, ka, saistībā ar notikumiem Baltkrievijā, aug minerālmēslu cena. Augušas būvmateriālu, it īpaši kokmateriālu cenas, kas ietekmēs tos ražotājus, kuri izmanto paletes, vai aprīko noliktavas ar starpsienām, piemēram, kartupeļu glabāšanai.
"Arī izmaiņas nodokļu sistēmā daudziem radīs papildus izmaksas," piebilda Jaunzems. Tāpat produkcijas gala cenu ietekmē arī darbaspēka trūkums.
Viņš norādīja, ka jau vasaras sākumā zemnieki sūkstījās, ka trūkst darba roku zemeņu novākšanā, taču rudenī šī problēma kļūs vēl aktuālāka, jo, atšķirībā no graudaugiem, dārzeņu novākšana nenotiek tikai ar kombainu.
Līdztekus Jaunzems atzina, ka pandēmijas dēļ būs grūtības piesaistīt arī viesstrādniekus. "Šobrīd ir grūti pat iedomāties kas notiks, ja darba devējam uzliks par pienākumu atbrīvot tos darbiniekus, kas nav vakcinēti pret Covid-19," uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Komentējot pārtikas preču grupas, kurām tomēr vērojama cenu krišana, viņš sacīja, ka, līdz ar konkurenci un pārprodukciju atsevišķos valstu tirgos, patlaban par 20% samazinājusies banānu un citronu cena.
"Kaut arī augļi un dārzeņi veikala plauktā maksās vairāk, jāsaprot, ka cenu kāpums nav mākslīgi izveidots," uzsvēra Jaunzems, piebilstot, ka bez iemesla celt preces cenu neļaus spēcīga konkurence un tirgotāju izvēle.
Jau ziņots, ka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe aģentūrai LETA prognozēja, ka turpmāk sagaidāms nevis mērens, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs pārtikas cenu pieaugums.