Droši vien nebūs daudz tādu, kas neko nav dzirdējuši par faktu, ka Jaunzēlandes svarcēlāja kļuvusi par pirmo transpersonu, kas piedalījusies olimpiskajās spēlēs. Un izrādās, ka startēšanai sieviešu sacensībās nemaz nav jāveic ķirurģiskas manipulācijas, bet pietiek ar to, ka konkrētā laika posmā ķermenī ir pietiekami zems testosterona līmenis un identificējies kā sieviete.

Pat vēl vairāk – ja bioloģiski dzimušām sievietēm testosterona līmenis kaut vai dabīgi pārsniedz normatīvos noteikto, viņām piedalīties sacensībās būs liegts.

Lai arī saprotams, ka sabiedrībai jābūt pēc iespējas iekļaujošākai, šāda veida iekļaušana sporta sacensībās varētu būt visnotaļ interesants precedents. Jo principā, vīriešu atlētiem, kuru rezultāti savos sporta veidos ir viduvēji, nekas netraucētu doties dominēt sieviešu sacensībās.

Nepārprotiet – nekādi nevēlos ironizēt vai teikt ko sliktu par transpersonām, un man prieks par katru, kurš spējis atrast savu patieso būtību. Tomēr ir zināma atšķirība starp iekļaujošu, saprotošu un tolerantu sabiedrību un iekļaujošu profesionālo sportu.

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X