:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
"Vēl viens iemesls papildus totalitārajai pagātnei, kāpēc pie mums procesi notiek tik lēni un pretrunīgi, ir mērķtiecīga, apzināta ārēja ietekme, gan no Krievijas, gan Baltkrievijas, kur naids pret seksuālajām minoritātēm ir daļa no oficiālās valsts politikas," saka zvērināts advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa - sarunā ar TVNET par to, kas ir ģimenes lielākais pretinieks, kāpēc esam tik liekulīgi un kas mūsdienu pasaulē raksturo naida noziegumus.
Aptaujas rāda, ka iecietības līmenis pret seksuālajām minoritātēm Latvijas sabiedrībā krietni atpaliek no vidējā līmeņa Eiropā. Piemēram, 2019. gada Eirobarometra aptauja atklāja, ka pie mums tikai 25% uzrunāto nesaskata neko nepareizu viendzimuma attiecībās, kamēr Eiropā uz šo jautājumu apstiprinoši atbild 72% cilvēku. Nepieņemoša attiecībā pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju vai dzimtes identitāti sabiedrība atklājusies arī iepriekš, vienā no pētījumiem noslīdot līdz pirmspēdējai vietai Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tomēr līdz homofobisku izteikumu lavīnai sociālajos tīklos, kas sekoja pēc traģiskajiem notikumiem Tukumā ar Normundu Kindzuli, nezināju, ka dzīvoju sabiedrībā, kurā ir tik daudz naida.
Ir trīs faktori, kas saasina to, kā šobrīd cilvēki uztver notikumus sabiedrībā un vērtību jautājumus. Pirmais: pandēmijas uzliesmojums, ar to saistītie ierobežojumi un pieaugošā nedrošības sajūta, otrais - cilvēku attālināšanās no politikas un sociālajiem procesiem, trešais – publiskās informācijas fragmentācija, neuzticamība, kas vērojama visā pasaulē, bet Latvijā ir īpaši sarežģīta mūsu austrumu kaimiņu ietekmē. Satraukums un nemiers, kas jau iepriekš valdīja sabiedrībā, turpinoties pandēmijas ierobežojumiem, ir pieaudzis un izpaužas visās dimensijās. Tas labi redzams publiskajās diskusijās teju par katru tēmu. Otrkārt, aizvien pieaugoša daļa cilvēku jūtas atstumti no sabiedriskajiem procesiem, neizprot politiskās un sociālās norises. Jau pirms pandēmijas iezīmējās iepriekš neprognozēti pagriezieni politiskajos procesos. Piemēram, populistu panākumi tradicionālo Eiropas valstu vēlēšanās, britu Breksita referenduma iznākums un ASV prezidenta vēlēšanas, kurās ievēlēja politikas vērtību galdiņu šķaidītāju Trampu. Šie piemēri parāda ne tikai neuzticēšanos tradicionālajiem politiķiem un partijām, bet arī šaubas par vērtībām. Aukstā kara noslēgumā mums bija diezgan skaidra vērtību orientācija, kad PSRS bloks, kas pakļāva cilvēkus un apspieda visas brīvības, pārliecinoši zaudēja rietumzemēm, kas iemiesoja brīvību un cieņu pret katru indivīdu. Šodien šķelšanās dažādos jautājumos vērojama arī starp mūsu – rietumu sabiedroto zemēm. Arī ekonomiskās krīzes ir padziļinājušas iedzīvotāju neuzticēšanos valsts institūcijām un amatpersonām un atsvešinājušas cilvēkus no dalības sabiedriskajās un politiskajās aktivitātēs. Trešā kritiskā tendence - mēs vairs nedzīvojam drošā informatīvajā vidē, kurai varam uzticēties. Vēl pirms desmit gadiem mūsu informācijas avoti bija mediji, kas centās sniegt pārbaudītu informāciju, katrs piedāvājot savu redakcionālo viedokli.