Cik reāli ir cīnīties pret aizliegtām azartspēļu reklāmām internetā un sporta pasākumos? (52)

Likumdošana Latvijā paredz, ka azartspēļu, kā arī interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Kā liecina Azartspēļu un izložu likuma 41. panta 5. daļa, azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.

Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam esošās situācijas izvērtējumā sacīts, ka likumdevējs ir noteicis, ka reklāma ir ļauta tikai azartspēļu organizēšanas vietās, kas saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 20.pantu ir kazino, spēļu zāles, bingo zāles, kā arī totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas. Savukārt saskaņā ar šā likuma 50. pantu par azartspēļu organizēšanas vietu ir uzskatāma licencē norādītā interneta adrese.

Savukārt Reklāmas likuma 1.pants nosaka, ka reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.

Kas attiecas uz interaktīvo reklāmu tīmekļa vidē, tās kontrole ir īstenojama “.lv” domēnu ietvaros (ņemot vērā banneru, pop-up vai spam iespējas, kad mājaslapas turētājs nevar ietekmēt saturu vai nezina par tāda izvietošanu) un interneta specifikas dēļ reklāmas izvietotājs var ātri pāriet uz “.com”, “.eu”, “.net” un citiem domēniem.

 Latvijā ir 13 licencētie azartspēļu operatori, tomēr pusi no šā tirgus aizņem nelegālie (Latvijā nelicencētie) pakalpojumu sniedzēji. Vai ir iespējams cīnīties pret šo pakalpojumu sniedzēju reklāmām interneta vidē?

“Ar šo pakalpojumu sniedzēju reklāmu cīnīties ļoti grūti digitālās vides specifikas dēļ. Digitālā reklāma sasniedz konkrētu indivīdu caur kādu no ekrāniem, ko tas skatās, - datora vai telefona. Tāpēc šādu reklāmu identificēt ir ļoti grūti. Daļu no digitālās vides reklāmām, tajā skaitā nelegālo, šobrīd var nomonitorēt, izmantojot “Gemius Latvia” piedāvāto interneta monitoringa rīku.

Turklāt tiek izmantotas jaunas metodes – spēles, ar parastu telefona spēlīšu palīdzību tiek piedāvātas it kā nevainīgas azartspēles,”

skaidro biedrības “Latvijas Reklāmas asociācija” valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Ņemot vērā, ka Latvijā nav atļauta azartspēļu reklāma, tas pats attiecas arī uz medijiem internetā. Tomēr, kā norāda Liepiņa, ir bijis gadījums, kad Latvijas sporta ziņu vietne “sportacentrs.com” pārreģistrējās citā jurisdikcijā, pirms tika ieviesti ierobežojumi attiecībā uz azartspēļu reklāmām. Šajā portālā lietotāji ir manījuši Latvijā nelicencētu azartspēļu operatoru reklāmas. Kā liecina “Who.is” informācija, sporta ziņu vietne ir reģistrēta Jaunzēlandē. Citu lielāko Latvijas mediju domēni visi ir reģistrēti Latvijā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Monitoringa departamenta vadītāja Dita Ciemiņa norāda, ka padomes kompetencē ir uzraudzīt Latvijā reģistrētus elektroniskos plašsaziņas līdzekļus (televīzija, radio, pakalpojumi pēc pieprasījuma). NEPLP neuzrauga ārpus Latvijas jurisdikcijas esošus medijus.

“Attiecībā uz interneta vietni “sportacentrs.com” – veicot pārbaudi, esam norādījuši uz nepieciešamību tam iesniegt pieteikumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu, un šobrīd tiek kārtota nepieciešamā dokumentācija,” skaidro Ciemiņa.

Rīgā notiekošā pasaules čempionāta hokejā laikā uzmanība tika pievērsta reklāmai uz ledus, kur tika reklamēts Latvijā nereģistrēts azartspēļu pakalpojumu sniedzējs. Maija beigās Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece Signe Birne paziņoja, ka Starptautisko Ledus hokeja federāciju (IIHF) varētu sodīt par Latvijā nelegālas azartspēļu vietnes reklāmu.

Ņemot vērā, ka čempionātā uz hokeja laukuma un bortiem bija izvietots Krievijā reģistrēta sporta bukmeikeru zīmola "Liga Stavok" logo, tika nosūtīta informācija izvērtēšanai Latvijas Hokeja federācijai, "Arēnai Rīga", Izglītības un zinātnes ministrijai, NEPLP un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), lai rastu piemērotāko risinājumu, kas nebūtu pretrunā ar Latvijas likumiem.

Tas liek uzdot jautājumu – ko darīt gadījumos, ja kāda Latvijā rīkota sporta pasākuma sponsori ir Latvijā nelicencēti azartspēļu operatori un to izvietošana, piemēram, uz bortiem, faktiski ir nelegāla reklāma?

“Ar lielo pasākumu sponsoriem neko īsti darīt nevar, jo tādi ir darījumu noteikumi. Būtu jābūt situācijai, kad Latvijas iedzīvotāji nevar saņemt šādus nelicencētus pakalpojumus. Tā kā šādu pakalpojumu sniegšanu nevar ierobežot, tad, LRA ieskatā, būtu nepieciešams pārskatīt aizliegumu, jo realitātē tas nefunkcionē, tikai nostāda Latvijā licencētos azartspēļu sniedzējus sliktākās konkurences pozīcijas,” skaidro Liepiņa.

NEPLP Monitoringa departamenta vadītāja Ciemiņa norāda, ka attiecībā uz reklāmu, kas izvietota pasākumos, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir paredzēts izņēmums, ka to drīkst atspoguļot, ja tas nepieciešams kvalitatīvai sporta vai kultūras pasākuma atspoguļošanai.

“Tādējādi šādos gadījumos elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās ir atļauts atspoguļot arī azartspēļu organizētāju preču zīmes un logo, ja, lai nodrošinātu kvalitatīvu pasākuma pārraidi, no šo reklāmu atspoguļošanas objektīvi nav iespējams izvairīties.

Tomēr arī šajos gadījumos NEPLP vērtē, vai konkrētais medijs, atspoguļojot šīs preču zīmes, nav veltījis tām redakcionāli nesamērīgu uzmanību,” norāda Ciemiņa.

Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam skaidrots, ka ārvalstu pieredzē, ierobežojot azartspēļu reklāmas, ir piemērots pilnīgs reklāmas aizliegums līdz daļējam ierobežojumam, paredzot rūpīgu kontroli, skaidri nosakot gan reklāmas saturu, reklamēšanas vietu un laiku, gan brīvu azartspēļu reklamēšanu dažādās informācijas platformās.

Ciemiņa pauž, ka konstatējot iespējamu azartspēļu reklāmu, NEPLP var rosināt reklāmas pārbaudes lietu Reklāmas likumā noteiktajā kārtībā un procesa gaitā, pierādot pārkāpumu, piemērot naudas sodu. Tāpat iespējams uzlikt tiesisko pienākumu pārtraukt reklāmas demonstrēšanu vai izslēgt no reklāmām atsevišķus elementus.

Savukārt PTAC praksē ik pa laikam ir konstatētas neatbilstošas azartspēļu reklāmas. Pārsvarā gadījumu pārkāpumi ir novērsti, pārkāpējiem veicot labprātīgus korektīvos pasākumus neatbilstību novēršanai. Statistikas dati par pēdējiem 5-6 gadiem liecina, ka sodi par neatļautām azartspēļu reklāmām nav tikuši piemēroti.

Raksts tapis sadarbībā ar LIAB