Pēc godīgiem, zinošiem un prasmīgiem grāmatvežiem pieprasījums būs vienmēr

“Pēc godīgiem, zinošiem un prasmīgiem grāmatvežiem pieprasījums būs vienmēr. Manuprāt, tā ir ļoti laba iespēja cilvēkam ar invaliditāti iegūt profesiju vai pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū,” norāda SIVA koledžas vadītāja Inguna Zuševica.

Grāmatveža ikdiena

Viņa uzsver, ka šī profesija nav fiziski smaga, bet studentam ir jāsaprot, ka nākotnes darbs būs saistīts ar lielu atbildību. “Grāmatveža darbā svarīga ir loģiskā domāšana, pacietība, precizitāte un prasme darboties ar skaitļiem. Jābūt arī labām datorprasmēm.

Grāmatvedis savu darbu var veikt gan klātienē birojā, gan attālināti no mājām, kas varētu būt viens no būtiskiem faktoriem, personai ar invaliditāti izvēloties nākotnes profesiju.”

Grāmatveža ikdiena lielākoties tiek pavadīta grāmatvedības dokumentu un ar tiem saistīto darbību uzturēšanā. Speciālista uzdevums ir grāmatvedības programmās ievadīt un aprēķināt uzņēmuma kontu atlikumus, veikt pārskaitījumus kredītiestādei vai kādam pakalpojumu sniedzējam, kā arī sastādīt uzņēmuma gada pārskatu. Daudzi grāmatveži kā pašnodarbinātas personas sniedz grāmatvedības pakalpojumus klientiem, tādēļ izvēlas specializēties kādas konkrētas nozares grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā.

Kā noskaidrot, vai profesija man ir piemērota?

“Lai tiešām pārliecinātos, vai grāmatvedības darbības joma ir piemērota un atbilstoša konkrētajam cilvēkam,

pirms iestāšanās SIVA koledžā cilvēkiem ar invaliditāti vispirms ir jāsaņem profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojums, kura laikā multidisciplināra komanda palīdzēs novērtēt spējas, stiprās puses, dotības un veselības stāvokļa atbilstību konkrētajai profesijai,”

skaidro I. Zuševica.

Nepilna laika neklātienē grāmatveža profesiju var apgūt trijos gados, bet pilna laika klātienē 2,5 gados. Nepilna laika neklātienē nodarbības tiek organizētas vienu nedēļu mēnesī, kas dod lielisku iespēju studiju procesu apvienot ar darba vai privāto dzīvi. Savukārt, pilna laika klātienes studiju laikā lekcijas notiek katru darba dienu no pulksten 9 līdz 16. “Epidemioloģisko ierobežojumu dēļ 2020./21.studiju gadā mācības notika attālināti, bet rudenī ļoti ceram atgriezties pie klātienes mācībām,” piebilst koledžas vadītāja.

Studiju atvieglojumi un atbalsts personām ar invaliditāti

Cilvēkiem ar invaliditāti studijas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, tas nozīmē, ka pašam cilvēkam par studiju procesu nekas nav jāmaksā.

Turklāt, ņemot vērā to, ka SIVA atrodas Jūrmalā un studenti nāk no visas Latvijas Republikas teritorijas, SIVA nodrošina dienesta viesnīcu tiem studentiem, kuriem tā ir nepieciešama. “Dienesta viesnīcas pakalpojumu piešķir, ņemot vērā kustību funkcionālo traucējumu veidu un aprūpētāja nepieciešamību, piemēram, dienesta viesnīcā Slokas ielā 68 ir pielāgota vide un numuriņi cilvēkiem, kas pārvietojas riteņkrēslā vai izmanto citus palīglīdzekļus, lai pārvietotos, tāpat arī šajā dienesta viesnīcā visu diennakti ir pieejams aprūpētājs,” komentē I.Zuševica.

Līdztekus studiju procesam klientiem tiek nodrošināta arī sociālā rehabilitācija, psihologa, sociālā darbinieka, karjeras konsultanta u.c. speciālistu atbalsts; dažādas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, piemēram, pulciņi vai iespēja dziedāt ansamblī; mācību ekskursijas u.c. pasākumi. SIVA saviem studentiem nodrošina pieeju mācību līdzekļiem bibliotēkā un elektroniskajā datu bāzē.

Nereti studentiem piedāvā darbu jau prakses laikā

Vaicāta par to, vai studiju programmas beidzēji ir pieprasīti darba tirgū, koledžas vadītāja skaidro, ka neatņemama studiju sastāvdaļa ir mācību un kvalifikācijas prakses, kuru laikā studentiem ir iespēja pierādīt un parādīt savas jauniegūtās zināšanas reālajā darba vietā, un nereti darba devējs pēc prakses laika piedāvā studentam pastāvīgu darbu. “Prakse ir lieliska iespēja sameklēt potenciālo darba vietu, bet, ja tomēr ilgstošas darba attiecības neveidojās pēc prakses, tad šo pieredzi noteikti jāmin CV – kā vienu no pirmajām darba pieredzēm jaunajā profesijā.”

Statistikas dati liecina, ka apmēram 70 % no SIVA koledžu absolvējušajiem grāmatvežiem atrod darbu profesijā.

“Katrā ziņā studijās iegūtās zināšanas un prasmes lieti noder jebkurā uzņēmējdarbības jomā,” topošos studentus iedrošina I. Zuševica.

Komentē licencētas zvērinātu revidentu kompānijas “Orients Audit & Finance” pārstāve Jekaterina Novicka

"Kā liecina mūsu uzņēmuma pieredze, šobrīd pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas grāmatvežiem ir liels. Visi saprot, ka mēs dzīvojam visaptverošas digitalizācijas laikā, kas skar arī grāmatvedības procesus. Mēs redzam, ka progresīvi augoši uzņēmumi arvien vairāk digitalizē un robotizē grāmatveža-operatora darbu. Taču

pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas grāmatvežiem ar labām datorprasmēm un valodu zināšanām šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums darba tirgū.

Speciālistu atalgojuma amplitūda ir visai iespaidīga un ir atkarīga no grāmatveža kvalifikācijas, tiešajiem darba uzdevumiem un noteiktā atbildības līmeņa: sākot no neto 600 eiro - grāmatveža operatora darbam līdz neto 3000 un vairāk augstas kvalifikācijas galvenajam grāmatvedim.

Ja vien cilvēks ar invaliditāti ir spējīgs strādāt pie datora, viņam piemīt precizitāte, loģiskā domāšana un atbildības sajūta, tad ir liela varbūtība sevi profesionāli atrast kādā no grāmatveža specializācijas līmeņiem.

Izvērtējot kandidātus uz brīvajām vakancēm uzņēmumā, mēs koncentrējamies uz jautājumiem: ko cilvēks ir spējīgs darīt, kādas prasmes ir spēcīgi attīstītas, un kāds ir iekšējais atbildības līmenis. Ja personas funkcionālie traucējumi neietekmē tiešo darba pienākumu veikšanu, tad mēs noteikti būtu gatavi izskatīt kandidātus ar invaliditāti."

Raksts tapis sadarbībā ar Altum un un sociālo uzņēmumu Print Art.