Uzturlīdzekļu nemaksātāju parāds valstij sasniedzis teju 430 miljonus (9)

Martas meitai drīz paliks 17 gadu. 13 no tiem viņas mamma saņem maksājumus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, jo meitas tēvs ar tiesas lēmumu noteiktos alimentus pats nemaksā. Cik zināms Martai, arī tiesu izpildītājiem parādnieks tā arī palicis nesasniedzams.

"Tā kā viņš jau kaut kur, man liekas, es nezinu, cik gadus pa to Vāciju kuļas un vēl kaut ko, bet viņa deklarētā dzīvesvieta ir vecāku lauku mājas, viņam ik pa kādiem periodiem kaut ko sūta tiesu izpildītāji. Es nezinu, man liekas, viņam jau kādi padsmit tūkstoši ir [uzturlīdzekļu] parāds.

Viņa mamma saka – mums te sūta un sūta, mēs te bez nerviem esam, bet viņam vienalga!" saka Marta.

Līdzīgu alimentu nemaksātāju Latvijā patlaban ir ap 40 tūkstošiem, liecina Uzturlīdzekļu garantiju fonda informācija. Uzturlīdzekļus no viena no vecākiem nesaņem vidēji katrs septītais bērns vecumā līdz 18 gadiem. 90% alimentu nemaksātāju ir vīrieši, vairākums - darbspējīgā vecumā. Lielākais viena cilvēka parāds pārsniedz 100 tūkstošus eiro, bet kopējā parādu summa ir virs 400 miljoniem, un tā turpina augt.

"Šis parāds ir izveidojies no fonda dibināšanas dienas - no 2004. gada, tas ir, 17 gadu laikā. Viens no būtiskākajiem [parāda pieauguma] iemesliem - bija piesaistītas izmaksas pie minimālās darba algas. Attiecīgi - ja auga minimālā darba alga, auga arī izmaksas.

Tas nozīmē, ka pat tad, ja nepalielinājās uzturlīdzekļu gribētāju skaits, izmaksas palielinājās, jo izmaksa par vienu bērnu kļuva lielāka," 

saka Edgars Līcītis, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors.

ReTV ziņo, ka pēdējos divos gados izmaksājamās summas lielums vairs nav saistīts ar minimālo algu - summa ir fiksēta. Par bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem tiek maksāta summa 107,50 eiro mēnesī, bet no septiņiem līdz astoņpadsmit – 129 eiro mēnesī. Ieviešot dažādus ierobežojumus parādniekiem, piemēram, liegumu braukt ar auto, turēt ieroci vai spēlēt azartspēles, esot uzlabojusies naudas atgūšana. Tā izdodoties sasniegt arī tos alimentu nemaksātājus, kuriem ienākumi ir, taču tie tiek slēpti.

Par pozitīvu tendenci fonda administrācijas vadītājs uzskata arī to, ka vairs būtiski nepieaug ne parādnieku, ne uzturlīdzekļu saņēmēju skaits. Bet tie, kuru vietā alimentus maksā valsts, ir nepārtrauktā tiesu izpildītāju uzraudzībā - gluži kā zem mikroskopa.

"Tiesu izpildītāji strādā ar izpildlietu reģistru, un izpildlietu reģistra ietvaros tiek nodrošināts personas datu monitorings.

Tas nozīmē, ka automātiski, ja ir reģistrēta izpildlieta, vai tas ir uzturlīdzekļu parāds vai jebkurš cits, tad parādnieka dati nepārtraukti tiek monitorēti.

Tas nozīmē, ka, tiklīdz cilvēks sāk, piemēram, strādāt, tiesu izpildītājs šīs ziņas saņem, uzreiz var reaģēt un aizsūtīt rīkojumu darba vietai," pauž Iveta Kruka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja.

Parāds Uzturlīdzekļu garantiju fondam jāmaksā gan no mantojumā saņemtiem labumiem, gan no pensijas. Arī tad, ja parādnieks izbraucis no valsts un strādā legālu darbu ārzemēs, ar partnerinstitūciju starpniecību daļa viņa ienākumu tiek novirzīta parāda segšanai. Tomēr, kā ReTV uzsver fonda vadītājs, simtprocentīga parāda atgūšana nenotiekot arī valstīs ar zemāku ēnu ekonomikas īpatsvaru nekā Latvijā.