Politiķis: Atveseļošanās fondam aizņemtos 750 miljardus eiro var nākties atdot no palielinātām ES dalībvalstu iemaksām (4)

Viņš norādīja, ka viens no šādiem ES "pašas resursiem" varētu būt digitālais nodoklis, bet Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka atliek priekšlikumu par digitālā nodokļa ieviešanu ES. Politiķis uzsvēra, ka digitālā nodokļa ieviešanas atlikšana tikai padziļina problēmu.

Viņš pavēstīja, ka EP uzstāj uz to, lai digitālais nodoklis tiktu ieviests pēc iespējas ātrāk. EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli ir vairākkārt aicinājis EK priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu virzīties uz priekšu ar digitālās nodokļa likumprojektu.

Ijabs uzsvēra, ka runa ir par to, kā ES atmaksās tos Atveseļošanās un noturības fonda 750 miljardus eiro, kurus dalībvalstis drīzumā jau sāks lietot.

"750 miljardu eiro atdošana jāsāk 2028.gadā un tas nemaz vairs nav tik tālu. Sākotnējais plāns bija tāds, ka šo naudu varētu atdot no trīs "avotiem" - ieviešot digitālo nodokli, piemērojot oglekļa nodokli jūras transportam, piemērojot arī "robežu" oglekļa nodokli. Tas nozīmē, ka dažādas preces un resursus mēs pērkam no trešajām valstīm un ar nodokli apliktu tās valstis, kas neievēros zināmus klimata nosacījumus," skaidroja politiķis.

EP deputāts atzina, ka "robežu" oglekļa nodoklis ir ļoti komplicēts un bija plānots, ka vismaz šajā jautājumā tiks izstrādāts vismaz teorētisks risinājums.

Ijabs uzsvēra, ka digitālā nodokļa gadījumā runa nav par to, ka ar nodokli apliks interneta lietošanu, bet gan par peļņu, kas tiek gūta internetā.

"Runa ir par lielajām platformām, kuras mēs ikdienā lietojam un kurām maksājam naudu, piemēram, "Amazon", "Facebook", "Google" un citās. Ar nodokli tiktu aplikta peļņa, kas gūta Eiropā. Jāsaka, ka ES vajadzētu aplikt ar nodokli peļņu un tas būtu viens no resursiem, lai novirzītu to Atjaunotnes un noturības fondam," atzīmēja politiķis.

Ijabs uzsvēra, ka nodoklis ir zināma problēma ASV un Eiropas attiecībās. ASV finanšu ministre Dženeta Jelena ES ir aicinājusi pagaidīt ar šī nodokļa ieviešanu un lemt par to kopīgi ar ASV, kurā atrodas lielākā daļa interneta milžu. Tomēr, kā norādīja politiķis, EP politisko grupu viedoklis ir skaidrs - ES nevar vēl un vēl gaidīt tikai tāpēc, ka amerikāņi šo procesu grib novilcināt.

"Saprotams, ka vilcināšanās nav nekas labs, jo runa ir arī par ES uzticamību kā tādu. Galvenās bažas, kas tiek paustas, ir ļoti skaidras - ja mēs neieviesīsim jaunos nodokļus, tad 750 miljardu eiro parādu nāksies atmaksāt no dalībvalstu iemaksām, jo tieši no iemaksām ir finansēts ES budžets," uzsvēra Ijabs.

Politiķis skaidroja, ja šo parādu mēģinās atdot no dalībvalstu iemaksām, tas nozīmē, ka nepietiks naudas nekam citam, jo gluži vienkārši nevarēs finansēt zinātni, informācijas, "Erasmus" un citas nākotnei būtiskas lietas. EP deputāts pauda pārliecību, ka ES dalībvalstis negribēs, lai tām palielina iemaksas kopējā ES budžetā, jo tās gribēs maksāt tādas iemaksas, kādas ir pašlaik.

Ijabs uzsvēra, ka, piemēram, Latvija ir saņēmusi no ES budžeta vairāk, nekā iemaksājusi un tas valstij ir bijis izdevīgi. Ņemot vērā, ka dalībvalstis veic iemaksas ES budžetā un negribēs maksāt vairāk, nebūs naudas, ko atdot Atgūšanās un noturības fondam.

"Tā patlaban ir tā lielā stīvēšanās. Domāju, ka šie jautājumi rudenī būs vieni no galvenajiem, kad tiks apstiprināti dalībvalstu plāni, kā šo naudu tērēs. Kad plāni būs apstiprināti, vajadzēs saprast, kā šo naudu dalībvalstis atdos. Tā nauda nav nokritusi no gaisa, tā ir starptautiskajos finanšu tirgos EK vārdā aizņemta nauda, kas būs jāsāk atdot no 2028.gada," uzsvēra politiķis.