LNVM aicina uz izstādi: “Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam – 150”

Gustavs Zemgals dzimis 1871. gada 12. augustā galdnieka Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pusē – Grauzdes pagasta Odiņos. Lai gan vislabāk pazīstams kā otrais Latvijas Valsts prezidents, Zemgala profesionālā un sabiedriskā darbība bijusi ļoti daudzpusīga.

Lauku amatnieka dēls ar brāļa atbalstu beidzis ģimnāziju Rīgā, spēja kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku, biedrību, kredītkooperatīvu un uzņēmumu vadītāju, laikrakstu redaktoru, politiķi un Latvijas valsts veidotāju, Rīgas pilsētas galvu, Rīgas domes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātu un ministru. Zemgala darbības piemērs rāda ne tikai spēju apgūt ļoti dažādas profesionālās lomas, bet arī pašaizliedzīgu gribu darboties kopīgajam labumam.

Gustavs Zemgals izcēlies ar praktisku organizatora tvērienu, atklātību un stabilām vērtībām. To vidū īpaši nozīmīgas bija taisnīgums un demokrātija – ne vien kā valsts pārvaldes modelis, bet arī domāšanas un rīcības veids, kurā jāņem vērā dažādu pušu intereses un viedokļi un vienlīdzības labā jāspēj atteikties no nesamērīgām privilēģijām un personīgā labuma.

Politiskajos uzskatos Zemgals bija liberāli noskaņots, tuvāks kreisajiem nekā pilsoniski konservatīvajiem, vienlaikus daudzkārt uzsvēris nepieciešamību sadarboties dažādu spārnu politiķiem, pašmērķīgi nenovelkot nepārkāpjamas “sarkanās līnijas”. Zemgala personībai raksturīgs bijis sabiedriskums un omulība, arī tiešums un atklātība.

LNVM veidotajā izstādē akcentētas Gustava Zemgala dažādās darbības jomas visa rosīgā mūža garumā. Zemgalu var iepazīt kā dažādu Rīgas latviešu biedrību, kredītkooperatīvu vadītāju, Raiņa paziņu un Jaunā Rīgas teātra līdzveidotāju, parādīta arī Zemgala loma 1917.–1918. gada sarežģītajos politiskajos procesos. Vērts atgādināt, ka tieši Zemgals bija “namatēvs” apspriedēm par Latvijas Tautas padomes dibināšanu 1918. gada 16. un 17. novembrī, viņš arī vadīja 1918. gada 18. novembra svinīgo Latvijas Tautas padomes sēdi, kurā pasludināja Latvijas neatkarību.

Tāpat izstādē fotogrāfijās un laikabiedru citātos izgaismota Zemgala loma neatkarīgās valsts stiprināšanā 1919.–1920. gadā, viņa politiskā darbība Saeimā, apsardzības un finanšu ministra posteņos. Vairāki desmiti fotogrāfiju, no kurām daļa iepriekš nav eksponētas, raksturo Zemgala iekšpolitisko un ārpolitisko darbību prezidentūras laikā 1927.–1930. gadā.

Bez Zemgala daudzpusīgās publiskās darbības izstādes autori apkopojuši arī ziņas par viņa ģimeni un vaļaspriekiem.

Āra stendu izstāde būs skatāma no 12. augusta līdz 12. septembrim bez maksas un bez laika ierobežojuma.

Izstādes satura autori ir LNVM speciālisti Guna Plakane, Arnis Strazdiņš un Toms Ķikuts, tās dizainu veidoja Ģirts Boronovskis un Dita Pence.

Izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Tukuma muzeja, Pāvilostas Novadpētniecības muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva un Gustava Zemgala ģimenes arhīviem.

Izstādes tapšanu atbalstīja Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, advokātu biroji “Eversheds Sutherland Bitāns”, “Cobalt” un “Jāņa Kārkliņa advokātu birojs”.

Fakti no Gustava Zemgala dzīves gājuma:

• 12.08.1871. – Dzimis Džūkstes draudzes Grauzdes pagasta Odiņos galdnieka Jāņa Zemgala ģimenē
• 1892.–1899. – Studē Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē, gala eksāmenus nokārtojis 1900. gada jūlijā
• 1899. – Sāk darbu Rīgā kā zvērināta advokāta Viktora Beķera palīgs
• 1901.–1903. – Rīgas latviešu strādnieku un amatnieku palīdzības biedrības “Jonatāns” priekšnieks
• 1905.–1907. – Laikrakstu “Jaunā Dienas Lapa” un “Mūsu Laiki” redaktors un izdevējs
• 4.1906. – Ievēlēts par Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības Krājaizdevu kases direktoru
• 8.1908. – Latviešu skatuves biedrības līdzdibinātājs un valdes loceklis, bijis Jaunā Rīgas teātra direkcijā
• 1914.–1918. – Mobilizēts Krievijas armijā, dien Jurjevā (Tartu), Somijā, Kronštatē un Rīgā
• 23.04.1917. – Ievēlēts par Rīgas pilsētas galvu
• 17.11.1918. – Iecelts par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāja otro biedru kā Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas pārstāvis
• 18.11.1918. – Vada svinīgo Latvijas valsts pasludināšanas sēdi
• 1.–3.1919. – Uzturas Kopenhāgenā
• 7.1919.–2.1920. – Rīgas pilsētas galva
• 11.1922.–11.1924., 11.1931.–15.05.1934. – 1. un 4. Saeimas deputāts
• 6.1921.–1.1923. – Apsardzības ministrs
• 4.1927.–4.1930. – Valsts prezidents
• 12.1931.–3.1932. – Finanšu ministrs
• 6.01.1939. – Miris Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos