Cilvēka darbības rezultātā klimats mainās nepieredzētā tempā, brīdina ANO (47)

IPCC ziņojumā norādīts, ka cilvēki nepārprotami ir atbildīgi par klimata pārmaiņām.

"Pēdējo izmaiņu mērogs visā klimata sistēmā kopumā un daudzu klimata sistēmas aspektu pašreizējais stāvoklis ir bezprecedenta," teikts ziņojumā, piebilstot, ka kaut kas tāds nav pieredzēts tūkstošiem gadu.

Ziņojuma autori norāda, ka, ņemot vērā esošos pierādījumus, viņiem ir "augsta pārliecība", ka atmosfēras oglekļa dioksīda koncentrācija 2019.gadā bija augstāka nekā jebkurā brīdī vismaz divu miljonu gadu laikā, kamēr globālā temperatūra kopš 1970.gada ir pieaugusi ātrāk nekā jebkurā citā 50 gadu periodā vismaz pēdējo 2000 gadu laikā.

Ziņojuma tapšanā piedalījās 234 eksperti no 66 valstīm, un tas ir visaptverošākais ziņojums, kādu IPCC publicējusi kopš 2013.gada.

Ziņojumā minētas arī citas cilvēku izraisītas klimata tendences, tostarp, fakts, ka Ziemeļu Ledus okeāna ledus sega laikā no 2011.gada līdz 2020.gadam bijusi mazākā kopš 1850.gada, un globālais jūras līmenis kopš 1900.gada ir cēlies straujāk nekā jebkurā iepriekšējā gadsimtā vismaz pēdējos 3000 gados.

Cilvēku ietekme, visticamāk, ir galvenais virzītājspēks ledāju sarukšanai visā pasaulē pēdējo 30 gadu laikā, Grenlandes ledus segas kušanai, kā arī izraisījusi pavasara sniega segas samazināšanos Ziemeļamerikā.

"Trauksmes zvani ir apdullinoši, un pierādījumi ir neapstrīdami," pēc ziņojuma publicēšanas sacīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

"Šim ziņojumam jāiezvana kapa zvans oglēm un fosilajam kurināmajam, pirms tie iznīcina mūsu planētu.

Ja mēs tagad apvienosim savus spēkus, mēs varam novērst klimata katastrofu," sacīja Gutērrešs.

Globālās vidējās temperatūras pieaugums pārsniegs slieksni, kas noteikts Parīzes nolīgumā, ja vien turpmākajās desmitgadēs netiks būtiski samazināta oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, brīdināts ziņojumā.

2015.gadā noslēgtās ANO Parīzes klimata vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem.

Līdz šim Zeme sasilusi vidēji par vienu grādu, ar ko pietiek, lai palielinātos letālu karstumu viļņu, sausuma periodu un tropisko vētru intensitāte. Taču pēdējās desmitgadēs klimata pārmaiņas notiek straujāk.

Pēdējie seši gadi, ieskaitot 2020.gadu, bijusi seši siltākie meteoroloģisko novērojumu vēsturē.