"Būvnieku kartelis": Konkurences padome informē par nolemto (6)

KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegto informāciju un izpētes laikā papildu gūtajiem pierādījumiem, konstatēja Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktā noteikto aizlieguma pārkāpumu 10 būvniecības uzņēmumu darbībās, kopā piemērojot nauda sodus vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā.

Konstatētais pārkāpums ir ietekmējis visu būvniecības tirgu Latvijas teritorijā. Un šī

karteļa dalībnieku mērķis, realizējot šo pārkāpumu, ir bijis nepārprotams – sadalīt tirgu, vienoties par augstāku cenu, mazāk tērēt savus individuālos resursus un bez liekas vajadzības nekonkurēt iepirkumos.

Karteļi jeb konkurentu aizliegtas vienošanās par cenu, klientu un tirgus sadali, dalības noteikumiem iepirkumos, kā arī citiem nosacījumiem joprojām ir izplatītākais pārkāpums konkurences tiesībās. Tas secināms gan no Konkurences padomes līdzšinējās pārkāpumu statistikas, kas vidēji ir 60% no visiem  pārkāpumiem, gan no sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas sistemātiski vairāku gadu garumā apstiprina, ka karteļi bija un ir visbūtiskākais konkurences vides kropļotājs Latvijā. 

Karteļu vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, par kuru draud gan bargs naudas sods līdz pat 10 % no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma,

gan arī gadu ilgs liegums piedalīties iepirkumos.

Vairāk par konstatēto pārkāpumu un uzņēmumiem piemēroto sodu, preses konferencē stāstīs KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Kā ziņots, KP būvnieku karteļa lietā 10 uzņēmumiem piemērojusi kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu. Vienlaikus konkrētu uzņēmumu nosaukumus un katram no tiem piemēroto soda naudas apmēru KP iepriekš vēl neatklāja.

Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad izbeidza 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja KP, kura pie atbildības varētu saukt 18 uzņēmumus, maijā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecināja, ka aizdomas par savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli bija pret 18 būvniecības uzņēmumiem - SIA "Skonto būve", SIA "Velve", SIA "Rere būve", SIA "Re&Re", SIA "Rere meistari", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "RBSSKALS būvvadība", AS "RBSSKALS", AS "Latvijas tilti", SIA "Merks", SIA "Kodols M", SIA "Monum", SIA "Enfort", SIA "Abora", SIA "Ostas celtnieks" un AS "UPB".

Raidījums vēstīja, ka trīs gadu garumā KNAB ierakstītajās sarunās dzirdams, ka uzņēmēji vienojas par kopumā 78 būvniecības objektiem visā Latvijā.

Būvnieku karteļa lietu KP ierosināja 2019.gada augusta sākumā, bet lēmums par naudas sodiem KP bija jāpieņem līdz 2021.gada 1.augustam.

Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.

KNAB un KP 2019.gada septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.