"Dievu ēdiena" šokolādes aizraujošā vēsture

Lai arī šokolāde radās otrpus Klusajam okeānam, Amerikā, mūsdienās kakao kokus audzē dažādās pasaules valstīs, arī Eiropā. Savvaļā tie var sasniegt pat 18 vai vairāk metru augstumu.

Viens koka auglis sver aptuveni 500 gramus, un tajā ir ap 40 kakao pupiņu, kas paslēpušās baltā, saldenā apvalkā.

Šokolāde – tikai augstāko sabiedrības slāņu pārstāvjiem

Šokolādes vēsture aizsākās pirms 4000 gadiem Senajā Vidusamerikā jeb mūsdienu Meksikā, dienvidu līča piekrastē. Tā ir vieta, kur atrada pirmos kakao augus. Viena no senākajām Latīņamerikas civilizācijām, olmeki, kas tajā brīdī tur dzīvoja, kakao augu pārvērta šokolādes dzērienā.

Viņi šokolādi izmantoja rituālu laikā, bērēs un pat dzēra to, lai ārstētu dažādas kaites.

Gadsimtus vēlāk olmeki savas zināšanas par šokolādi nodeva maijiem. Viņi šokolādi slavēja un dēvēja, gatavojot no tā saldo, biezo “Dievu dzērienu”. Vēstures liecībās minēts, ka arī maiji šo dzērienu izmantoja tikai īpašos gadījumos - svinībās un svarīgu darījumu noslēgšanas brīžos. Viņi šokolādi nereti kombinēja ar čili pipariem, medu vai ūdeni.

Vēlāk šokolāde nonāca arī pie actekiem. Interesanti, ka līdz 15. gadsimtam viņi kakao pupiņas izmantoja kā valūtu - tās bija vērtīgākas pat par zeltu. Piemēram, zaķi varēja iegādāties par 100 pupiņām.

Acteki uzskatīja, ka šokolāde ir Dieva Ketzalkoatla dāvana un dzēra to kā atsvaidzinošu dzērienu. Arī viņu vidū tas lielākoties bija paredzēts tikai augstākajai sabiedrībai, savukārt zemākās klases to baudīja tikai kāzās vai citos nozīmīgos svētkos.

Gardā našķa esamību vēlējās noslēpt

Vēlāk šokolāde nonāca arī Spānijā, taču nav zināms konkrēts laiks, kad tas notika. Leģenda vēsta, ka pētnieks Ernans Kortess 1528. gadā to atveda uz savu dzimteni. Amerikas ekspedīcijā viņu ar šokolādi iepazīstināja acteku imperators.

Arī spāņi šokolādi sākotnēji pasniedza kā dzērienu. Lai saldinātu dabiski rūgto garšu, tai pievienoja cukuru un medu. Šokolāde ātri kļuva populāra turīgo cilvēku vidū – arī tur tā kļuva par greznības, bagātības un varas simbolu.

Spāņi ilgu laiku nevienam nestāstīja par diženo dzērienu. Tikai gandrīz gadsimtu vēlāk tas nonāca kaimiņos esošajā Francijā un vēlāk arī citur Eiropā. 1615. gadā Francijas karalis Luijs XIII atveda šokolādes paraugus, lai atzīmētu savas un Spānijas karaļa Filipa III meitas kāzas. Vēlāk šokolāde parādījās arī Lielbritānijā. Daudzas Eiropas valstis ekvatoriālajos reģionos izveidoja savas kakao un cukura plantācijas.

Kā šokolāde kļuva pieejama visiem un ieguva mūsdienu veidolu?

Sākumā šokolādes ražošana bija roku darbs, kas bija lēns un darbietilpīgs process. To mainīja rūpnieciskā revolūcija. 1828. gadā holandiešu ķīmiķis Konrāds Johaness van Hautens izgudroja šokolādes spiedi, kas atviegloja smalkā kakao pulvera iegūšanu. Šis ražošanas veids ļāva samazināt šokolādes gatavošanas izmaksas, un līdz ar to saldais našķis kļuva pieejams plašākai sabiedrībai.

Pirmo šokolādes tāfelīti radīja brits, ražotnes “J. S. Fry & Sons” vadītājs Džozefs Frajs (Joseph Fry).

Viņš 1847. gadā izdomāja, kā pagatavot šokolādes pastu. Samaisot to ar šokolādes dzērienu, cukuru un ļaujot tam sacietēt, izgudrotājs ieguva mums visiem jau zināmo šokolādi cietā formā.

Gandrīz 30 gadus vēlāk, 1876. gadā, šokolādes ražotājs no Šveices, Daniels Pīters, izdomāja šokolādei pievienot piena pulveri – tā radās saldā piena šokolāde.

Kopā ar draugu Henriju Nestli viņi vēlāk izveidoja pasaulē zināmo uzņēmumu “Nestle”, piedāvājot piena šokolādi starptautiskam tirgum.

Lai uzzinātu, kā šokolādi izmanto mūsdienās un kādus gardumus no tās gatavo, sestdien, 14. augustā, plkst. 10.30 ieslēdz kanālu “FOX Life” un skaties raidījumu “Reičelas Kū šokolādes pasaule”. 

Pētījumi liecina, ka tumšā šokolāde uzlabo atmiņu, spēju koncentrēties, reakcijas laiku un problēmu risināšanas prasmes, palielinot asins plūsmu uz smadzenēm.

Kā arī flavonoīds, kas atrodams tumšajā šokolādē, ir labvēlīgs ne tikai sirds veselībai, bet tas arī absorbē UV gaismu, aizsargājot un uzlabojot ādu.

Šokolādei piemīt unikāla īpašība – tā kūst cilvēka ķermeņa temperatūrā, līdz ar to, ieliekot šokolādes gabaliņu mutē, tas uzreiz izkūst. Tādēļ viens no sarežģītākajiem šokolādes ražošanas procesiem ir končēšana jeb maisīšana, kuras laikā šķidro šokolādes masu rullē vairākas stundas traukā. Tas ir nepieciešams, lai novērstu graudainību, kas varētu parādīties, šokolādei kūstot.