"Grūti saprast, kāpēc arodbiedrības - ne tikai skolotāju - labāk ieklausās skaļi bļaujošajos populistos, nevis ekspertos," prātoja deputāte. Viņa mudināja uz vakcinācijas nepieciešamību raudzīties, uz svaru kausiem uzliekot bailes un pirmklasniekus, kam varētu nākties lasīt un rakstīt mācīties bez skolotāju klātbūtnes, mājās pie datora.
"Potēšanās nav politisks jautājums, tas ir solidaritātes un atbildības jautājums," uzsvēra Ratinīka.
Viņa pauda, ka attālinātās mācības, kas gan virknei pedagogu bijušas diezgan ērtas, radījušas psiholoģiskas sekas jauniešiem, kā arī negatīvi ietekmējusi viņu zināšanas. Deputātes ieskatā "attālinātās slinkošanas piekritējiem" būtu jānorāda, ka būs jāpastiprina stundu vērošana un mācību pārbaude, jo tas nav pieņemami, ka atsevišķi pedagogi uzskata, ka esot pilnīgi pietiekami ar atsūtītām dziesmām un bērns pats iemācīsies sarežģītu repertuāru.
Ratinīka uzsvēra, ka negrasās tolerēt kolēģus izglītības nozarē, kas nevakcinējas. "Viens aspekts nevakcinēties, protams, ir, ja cilvēkam tiešām var būt smagas alerģiskas reakcijas vai citas veselības vajadzības. Taču krietni cita situācija ir, ja cilvēks tic caurvējam, āderēm un tam, ka sarkans striķītis ap roku var pasargāt. Vai cilvēks ar šādu pārliecību var mācīt fiziku, tas gan būtu jāskatās," sacīja deputāte.
Viņa pauda, ka bērnu, kas vēl nevar potēties, testēšanu pret Covid-19 būtu jāapmaksā valstij.