Kļūt stipram un uzvarēt robotus! Kā spēle palīdz bērnam tikt galā ar traumatisku situāciju

Raksta foto
Foto: Jeļena Spasova

Kad bērns nokļūst slimnīcā, viņam ir grūti ne tikai pašas slimības dēļ – biedē svešie apstākļi un notikumi, ārsti, instrumenti, vecāki, kas ir uztraukušies. Tas viss padziļina sāpīgo stāvokli.

Tikt cauri sāpēm un bailēm, atjaunot spēkus un noticēt, ka slimību ir iespējams uzvarēt, bērnam palīdz Dakteri Klauni – ne jau izklaidētāji, bet profesionāļi, kuri strādā kopā ar ārstiem viena mērķa labad.

Speciāli TVNET – Dakteri Klauni stāsta par savu darba ikdienu.

“Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas koridorā es satieku apmēram piecus gadus vecu zēnu, viņam uz pieres ir plāksteris. Puika izskatās nomākts, cieši turas mammai pie rokas, abi jau iet laukā no nodaļas.

Tad zēns ierauga mani un apstājas. Mamma grib turpināt iet, bet tad ierauga, ka zēns ir nolēmis vēl brīdi pakavēties slimnīcā.

Es arī apstājos un pieklājīgi stādos priekšā: – Esmu dakteris Sedhed. Kā tu tiki pie sava plākstera?

Un tad es sāku minēt, piedāvāju viņam dažādus trakus variantus. Tad, kad tu izgāji atklātā kosmosā? Kad lidmašīna apstājās pie luksofora? Varbūt cīņā ar robotiem?

Puika iesmejas pie katra varianta un piepeši saka: – Tu uzminēji – cīņā ar robotiem.

– Oho! – saucu es. – Kas man jādara, lai es varētu kļūt tikpat stiprs kā tu?

– Tev vajag dabūt traumu, – saka puika un lepni rāda uz savu plāksteri.

Viņš atbild tik vienkārši un pārliecināti, it kā tas būtu kaut kas par sevi saprotams.

* * *

Tādējādi zēna uztvere par konkrēto situāciju acumirklī izmainījās: no traumas, kas rada ciešanas, tā kļuva par traumu, kas padara viņu stiprāku.

* * *

Spēle – tā ir metode, bet šī konkrētā spēle – tehnika, kā tikt galā ar traumu. Tu piedāvā bērnam absurdas situācijas par to, kā viņš varētu būt ticis pie ievainojuma.

  • Pirmkārt, šādi tu padari viņu par varoni.
  • Otrkārt, tu pagriez visu tā, ka iznāk – viņš zina vairāk nekā tu. Bērns ir eksperts, bet tu muļķis. Tas rada humoru un vieglumu.

Es biju patiesi izbrīnīts, ka puika pieķērās teikumam par robotiem – tas ir neparasti, jo bērni parasti nosauc īsto traumēšanās iemeslu. Es domāju, ka viņš izdzirdēja manu versiju un tā kaut kāda iemesla pēc viņā atbalsojās. Varbūt roboti ir viņa iemīļotajā spēlē vai filmā. Puika ieraudzīja sevi tajā “bildē” un vairs negribēja to pamest: jā, tā es guvu ievainojumu!

Nav realitātes, ir tikai šī iespējamība. Un tā viņu pārvērš no pacienta par varoni.”

Raksta foto
Foto: TVNET

Jau deviņus gadus Dakteri Klauni ierodas pie bērniem dažādās Latvijas slimnīcās, lai atbalstītu mazos pacientus.

Slimnīcas klauni nodarbojas ar terapiju. Medicīniskā klaunāde ir īpaša psiholoģiskā atbalsta forma, un, lai to īstenotu, ir nepieciešamas plašas zināšanas un smalka jušana.

Dakteri Klauni tiek profesionāli apmācīti, mācības regulāri turpinās, notiek supervīzijas ar psihoterapeitu. Tam visam ir nepieciešami līdzekļi.

Dr. Klauns ir labdarības organizācija, kas pastāv, tikai pateicoties ziedojumiem. Palīdzēt var ikviens, un tas ir ļoti vienkārši – atliek tikai noformēt ziedojumu www.drklauns.lv.

Mēs kopā varam radīt labvēlīgu vidi slimnīcās, lai bērni izveseļotos ātrāk un vieglāk.

Šis īsais stāsts ir fragments no topošas grāmatas par Dakteru Klaunu ikdienas dzīvi, ko kopā veido biedrības “Dr.Klauns” mākslinieciskais vadītājs Igors Narovskis un žurnāliste Nataļja Policja.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu