Investīciju projektiem pašvaldībās jābūt jēgpilniem, lai tos var lietot arī pēc pandēmijas (1)

Ekonomikas ministrija skaidro, ka uzņēmēji varēs saņemt aizdevumu līdz 75% apjomā no projekta kopsummas, taču ne vairāk kā 15 miljonus eiro, ja aizdevumu izsniegs "Altum". Ja aizdevumu piešķirs cits finansētājs, tad tam nebūs maksimālā ierobežojuma.

Kapitāla atlaides pamatsummas dzēšanai maksimālais apmērs būs līdz 30% no aizdevuma summas. Tomēr atlaide nevarēs būt vairāk kā 10 miljoni eiro, kas tiks piešķirta pēc pirmā nostrādātā gada no projekta īstenošanas brīža.

Jaunā atbalsta programma paredz, ka atbalsts piešķirams projektiem, kuros plānotais investīciju apjoms ir vismaz 10 miljoni eiro, to plānots īstenot medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, zināšanu ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, fotonikas un viedo materiālu, viedās enerģētikas un mobilitātes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī tehnoloģiju un inženiersistēmu nozarēs. Atbalsts pienākas, ja paredzētas investīcijas jaunos pamatlīdzekļos.

Atbalstu iespējams saņemt arī par nekustamo īpašumu, kurā tiks veiktas un izmantotas investīcijas, kas ir īpašumā vai uz to ir ilgtermiņa nomas tiesības vismaz uz aizdevuma termiņu (vairāk nekā pieci gadi no projekta īstenošanas brīža lielajiem komersantiem un trīs gadi vidējiem komersantiem). Šajā programmā atbalsts netiek paredzēts transportlīdzekļu iegādei.

Kapitāla atlaide ir piešķirama, ja tiks sasniegti četri no pieciem kritērijiem. Šo kritēriju vidū ir mēneša vidējā bruto darba samaksa, kas darbiniekiem nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru reģionā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,3. Šajā gadījumā izņēmums ir Rīga, kur mēneša vidējā bruto darba samaksa darbiniekiem nav mazāka par mēneša vidējās bruto darba samaksas apmēru tautsaimniecībā iepriekšējā gadā, kam piemērots koeficients 1,3. Līdzvērtīga darba alga jāsaglabā vismaz piecus gadus no projekta īstenošanas brīža.

Tāpat preču vai pakalpojumu eksporta apjomam ir jāsasniedz vismaz trīs miljoni eiro pēc investīciju projekta īstenošanas.

Līdz ar to investīciju projekta īstenošanas rezultātā uz katriem kapitāla atlaides 250 000 eiro ir jābūt radītai vienai jaunai darbavietai ar pilnu darba slodzi, kopā radot ne mazāk kā 12 jaunas pilnas slodzes darbavietas.

Paša uzņēmuma kopējam ieguldījumu apjomam pētniecībā un attīstībā triju gadu periodā pēc investīciju projekta realizēšanas ir jābūt vismaz 250 000 eiro apjomā. Turklāt vismaz 20% no investīciju projekta ieguldījumiem ir jāvērš investīcijās zaļo tehnoloģiju izmantošanā.

Aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem, un programmas ietvaros plānots sniegt atbalstu pieciem līdz sešiem projektiem 58,5 miljonu eiro vērtībā.

Programmas finansējums tiks veidots no neiztērētajiem finanšu līdzekļiem vairākās "Altum" atbalsta programmās – portfeļgarantijas sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai. Tāpat finansējums tiks gūts arī no neiztērētajiem līdzekļiem aizdevumos un to procentu likmju subsīdijās komersantiem konkurētspējas veicināšanai un garantijās lielajiem komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.

Tomēr – ko šāda atbalsta programma nozīmē ekonomikai un pašvaldībām? Kā šī programma var sildīt ekonomiku?

ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds skaidro, tie ir jauni konkursi, papildu nauda uzņēmumu apgrozījumā.

“Tie ir papildu nodokļu ieņēmumi pašvaldībām un valsts budžetam. Tāpat tie ir papildu ieņēmumi kā pasūtījuma veicējiem, tā arī to darbiniekiem.

Jāņem gan vērā, ka papildu nauda iepriekš plānotajam, īpaši ievērojamos apjomos, ir kā ekonomikas, tā arī sekojoši inflācijas sildītājs,” skaidro Blūmfelds.

Jaunā atbalsta programma pieņemta laikā, kad valsts turpina saskarties ar Covid krīzes radītajām sekām. Vai investīcijas pašvaldību projektos šādā laikā ir attaisnojamas?

Šāda veida projekti ir viens no veidiem, kā mazināt jeb mīkstināt pandēmijas radītās sekas. Tiesa, jāņem vērā, ka pandēmija joprojām ir aktuāla un bezgalīgi investēt pašvaldību projektos nebūtu tālredzīgi.

“Projektiem ir jābūt jēgpilniem un ilgtspējīgiem, lai, pandēmijai beidzoties, šie realizētie projekti būtu lietojami. Jāņem vērā, ka īpaši infrastruktūras objekti ir segments, kur nereti netiek vērtētas to uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā, kas attiecīgi nākotnē var radīt būtisku slogu pašvaldību budžetam.

Piemēram, ir skaisti, ka pilsētā tiek būvēts jauns un liels baseins vai sporta zāle. Tomēr, vai to būs iespējams atbilstoši noslogot, lai tas vismaz nosegtu uzturēšanas izmaksas?

Aprēķini rāda, ka ilgtermiņā, īpaši reģionos, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā lielpilsētās vai arī iedzīvotāju skaita tendences ir negatīvas, samazinās telpu noslodze, kā arī atbilstošas cenas noteikšana ir milzīgs izaicinājums,” saka Blūmfelds.

Tamdēļ bez infrastruktūras projektu īstenošanas ir jādomā arī par izglītības, un ilgtspējīgu, modernu inovāciju ieviešanas projektiem, īpaši ņemot vērā klimata un dabas resursu faktoru.

Blūmfelds norāda, ka investīciju projekti būtu jāprioritarizē pēc nozīmīguma (piem., pirmkārt investēt veselības aprūpes projektos, pēc tam transportā u.tml).

“Noteikti. Un tas būtu jādara katrā pašvaldībā/reģionā, atkarībā no prioritārajām nozarēm jeb tiem virzieniem, kuriem pienesums un vērtība ir visaugstākie.

Vaicāts, vai šie investīciju projekti var veicināt nodarbinātību reģionos, Blūmfelds atbild apstiprinoši, jo jauni projekti nozīmē jaunas aktivitātes un jaunu darbu, kas attiecīgi arī veicina nodarbinātību.

Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance.