1978.gada 21.oktobrī jauns austrāliešu pilots Frederiks Valentičs, lidojot pāri jūrai, aviodispečeram ziņoja, ka tikai 300 metrus virs viņa riņķo kāda cita lidmašīna. Septiņas minūtes ilgā saruna noslēdzās ar frāzi "tas nav lidaparāts" - tie bija viņa pēdējie vārdi, pēc kuriem jaunais vīrietis pazuda bez pēdām.
Valentiča noslēpumainā pazušana joprojām mulsina daudzus prātus. Kas bija Valentiča aprakstītais dīvainais lidaparāts, par kuru dispečeram nebija nekādu ziņu? Kāpēc pilots nebija par savu gaidāmo ierašanos paziņojis lidostai galamērķī - varbūt viņš nemaz neplānoja nosēsties? Kāpēc vairāk nekā 40 gadu garumā nav izdevies atrast ne Valentiča mirstīgās atliekas, nedz arī lidmašīnu?
Jaunā pilota - kurš pats bija "lidojošo šķīvīšu" entuziasts - pazušanas noslēpumainie apstākļi bieži tiek apspriesti NLO interesentu vietnēs, taču līdzās tiem pastāv arī dziļi racionāli izskaidrojumi.
Sastapšanās ar neidentificētu objektu 1400 metru augstumā
Vēloties palielināt nolidoto stundu skaitu, 20 gadus vecais Valentičs bija plānojis doties treniņlidojumā no Melburnas uz Kingailendu, kas atrodas Basa šaurumā starp Austrāliju un Tasmānijas salu. Pilotiem labi zināms, ka šaurumā ir visai sarežģīti apstākļi lidošanai, taču šis vakars nebija ne vējains, ne mākoņains. Valentičs savā nelielajā "Cessna 182" lidmašīnā pacēlās plkst.18.19 un pēc nepilnas stundas sazinājās ar aviodispečeru.
"Viņš jautāja, vai tuvākajā apkaimē ir vēl kāda veida lidaparāts," raidorganizācijai ABC norāda vēsturnieks Redžs Vatsons. Dispečers atbildēja noraidoši - tam nebija ziņu ne par kādām citām lidmašīnām.
Valentičs pastāstīja, ka 1400 metru augstumā ar pavisam nelielu atstarpi viņam pāri lielā ātrumā palidojis gaisa kuģis, taču nevarēja paskaidrot, kāda tipa. To esot apgaismojuši četri spoži prožektori.