Elektrības un dabasgāzes cenu pieaugums un tā anatomija (11)

Ogļskābās gāzes emisijas kvotu pieaugums

Viens no svarīgākajiem faktoriem kā elektrības, tā dabasgāzes cenu pieaugumam, kas, protams, zināmā mērā vismaz vienā virzienā ir cieši saistīts, jo lielu daļu elektrības ražo, tieši kurinot dabasgāzi, ir ogļskābās gāzes (CO2) emisijas kvotu pieaugums. Tie ir maksājumi par tiesībām izplatīt atmosfērā CO2, sadedzinot kādu oglekli saturošo kurināmo, piemēram, gāzi vai akmeņogles.

Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis norāda, ka iemesls, kādēļ CO2 kvotu cenas ir pieaugušas, galvenokārt ir saistīts ar to, ka jau daudzus gadus konsekventi politikas veidotāji cenšas kopējo kārtību padarīt efektīvāku, no sistēmas izstumjot vecākas un atmosfēru piesārņojošākas elektrostacijas.

"Ņemot vērā, ka šobrīd šim emisiju tirgum pieslēgušies arī finanšu tirgus dalībnieki, tostarp tādi spēlētāji, kas nav saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, - bankas, investīciju fondi, tirgū, protams, ir pakāpeniski kāpusi aktivitāte. Kvotu cena ir palielinājusies līdz pirms dažiem gadiem vēl neticamiem apmēriem. Dārgās CO2 kvotas ir sadārdzinājušas ražošanas izmaksas," saka Valdmanis.

Viņš skaidro, ka tam ir ļoti spēcīga ietekme arī uz Baltijas tirgu, kas elektroenerģiju importē, tostarp arī no Skandināvijas.

"Tā kā Skandināvijas reģions ir bagāts ar hidroenergoresursiem un tiem nav noteiktas CO2 kvotas, ir palielinājies pieprasījums pēc tiem un palielinājusies arī cena," atklāj Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors.

Tomēr tas neattiecas tikai uz "pavisam tīriem" energomateriāliem jeb tādiem, kas emisijas neizdala. Dabasgāzes sakarā ir vērts pieminēt, ka tā emitē par apmēram 40% mazāk izmešu nekā, piemēram, akmeņogļu kurināšana, tādēļ emisiju kvotu sadārdzinājums var likt turpmāk ogļu vietā izvēlēties tieši dabasgāzi.

Disbalanss starp pieprasījumu un piedāvājumu

Pagājušā gada pavasarī līdz ar Covid-19 pandēmijas atnākšanu un ar to saistītiem faktoriem, piemēram, naftas "cenu karu" starp naftas ražotājvalstu organizācijas OPEC+ lielākajām pārstāvēm Saūda Arābiju un Krieviju, ļoti strauju cenu kritumu piedzīvoja jēlnaftas cenas, kas 2020.gada aprīlī pat nokrita līdz negatīviem līmeņiem, kas, protams, ietekmēja arī dabasgāzes cenas (dabasgāze ir naftas blakusprodukts), tāpat ietekmējot arī elektroenerģijas cenas.

Pandēmijas ietekmē ievērojami mazinājās arī enerģijas patēriņš. Tomēr, valstu ekonomikām atgūstoties, enerģijas cenas pasaulē kļuvušas atbilstošākas tām, kas bija pirms pandēmijas, un pat augstākas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs skaidro, ka, mainoties Covid-19 ierobežojumiem, strauji pieaudzis arī gāzes pieprasījums. Viņš norāda, ka īpaši uzmanība šajā sakarā būtu jāpievērš Ķīnai un Āzijas reģionam kopumā, kur ekonomikas atkopjas un gāzes pieprasījums ir ievērojami pieaudzis.

"Ja skatās uz Eiropu, tad jāsaka, ka šeit bija auksta ziema. Ne tikai mums [Latvijā], bet arī citviet apkures sezona bija garāka un nepieciešamība pēc gāzes bija lielāka," atzīmē Negribs.

SPRK pārstāvis atklāj, ka gāzes krātuvēs, apkures sezonai noslēdzoties, uzkrājumi, kas palika uz jauno iesūknēšanas sezonu, bija divas reizes mazāki nekā pērn.

2020.gadā uzkrājums Eiropas dabasgāzes krātuvēs bijis 60% no to ietilpības, bet šogad uzkrājums ir tikai 30%. Patlaban, kad ir iesūknēšanas sezona, ir pieprasījums, lai šīs krātuves atkal piepildītu un ziemā būtu rezerves, ar ko nodrošināt apkures un industriālos sektorus. Tomēr Negribs prognozē, ka dabasgāzes krātuves šajā sezonā varētu piepildīt tikai ar minimāli nepieciešamo apjomu.

"Krātuves, visticamāk, netiks piepildītas lielākā apjomā - notiks pretējais. Vismaz tām valstīm, kuras ir importētājas, noteikti nav lielas intereses krātuves pārpildīt, jo cena ir augstākajā līmenī, līdz ar to krātuves tiks piepildītas tikai līdz tādam līmenim, lai nosegtu nepieciešamo plānoto apjomu tuvākajam periodam.

Vismaz pagaidām finanšu darījumu tirgi rāda, ka dabasgāzes cenas nākamajā un aiznākamajā periodā būs zemākas, nekā tās bija šogad. Līdz ar to cena normalizēsies, un tirgotājiem (tajās valstīs, kur tirgotājs ir importētājs) ir interese neveidot liekas rezerves un, piemēram, nākamgad gāzi iepirkt vairāk, jo cena būs zemāka," saka Negribs.

Enerģijas cenu pieaugumu ietekmē ne tikai pieaugošā pieprasījuma faktori, bet arī piedāvājums. SPRK pārstāvis Negribs atzīmē, ka tieši dabasgāzes sakarā arvien aktuāla ir situācija ar OPEC+ valstīm, kas pēc iepriekš minētā "cenu kara" tomēr panāca vienošanos par naftas ieguves ierobežošanu. Ja ir ierobežota naftas ieguve, attiecīgi tiek ierobežots arī dabasgāzes piedāvājums.

Kā vēl vienu aspektu dabasgāzes cenu pieaugumam SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs min arī sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG lomu. LNG ir specifiska dabasgāzes forma, jo tās ieguvē ir jāveic nepārtrauktas investīcijas un urbumi regulāri jāatjauno, kas nav raksturīgi klasiskajai dabasgāzei.

"Tā kā pagājušajā gadā dabasgāzes cena tirgū bija ļoti zema, papildu investīcijas LNG netika ieguldītas, līdz ar to ieguve ir samazinājusies," pauž Negribs, kurš uzsvēra, ka LNG attīstībā svarīga loma ir ASV, kuras jaunais prezidents Džo Baidens savu politiku vērš zaļo energoresursu virzienā, līdz ar to investīcijas dabasgāzē ir piesardzīgas.

"Līdz ar to var teikt, ka abi faktori pašlaik iet pretējos virzienos - pieprasījums stipri pieaug, savukārt piedāvājums ir samazinājies, un loģiski, ka tas ietekmē cenas līdzsvaru," norāda Negribs.

Tāpat vairāki piedāvājuma faktori patērētājam ir neizdevīgi arī elektroenerģijas ražošanas jomā gan Latvijā, gan tādos reģionos kā Skandināvija. Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Valdmanis pauž, ka, paskatoties uz hidroenergoresursu krājumiem Skandināvijā, secināms, ka to pašlaik reģionā ir maz.

"Tas gan nav kritiski mazs, un pāragri teikt, ka ir izveidojusies ļoti dramatiska situācija. Tomēr atšķirība apjomā ir pamanāma, līdz ar to, protams, tas ietekmē arī tirgus dalībnieku aktivitāti tirgū. Tāpēc tirgus dalībnieki nesteidzas piedāvāt lielus apjomus tirgū, jo no meteoroloģiskā viedokļa nav zināms, kā attīstīsies apstākļi. Ja paskatāmies uz 2018.gadu, vasara atnesa augsto cenu šoku, pateicoties tieši karstajai vasarai, jo karstajā laikā saistībā ar kondensēšanas pieprasījumu palielinājās elektroenerģijas patēriņš. Vienlaikus no ūdenskrātuvēm Skandināvijā arī iztvaikoja ūdens," norāda Valdmanis.

AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba atzīmē, ka jūnija pirmajā pusē Ziemeļvalstu reģionā hidrobilancei bija lejupvērsta tendence, tā samazinājās līdz -3,6 teravatstundām (TWh). Mēneša vidū situācija uzlabojās lielāka nokrišņu daudzuma dēļ, un tas atspoguļojās hidrobilances pieaugumā līdz 0,9 TWh.

Tomēr, atsākoties karstiem un sausiem laikapstākļiem, mēneša beigās hidrobilance noslīdēja zem normas un bija -5,8 TWh. Aizvadītajā mēnesī Ziemeļvalstu sniega krājumi bija zemāki par normu un samazinājās par 67%, salīdzinot ar maiju.

Ietekme uz patērētāju

Pieaugušās cenas biržās ietekmē arī gala patērētāju. Piemēram, AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 25% līdz 43,1%.

Uzņēmumā skaidro, ka izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja SPRK. Šis tarifs būs spēkā līdz gada beigām, līdz to atkal pārskatīs.

Tāpat no 1.augusta cena palielināsies arī lielākajam elektroenerģijas tirgotājam Latvijā, "Latvenergo", kas strādā ar tirdzniecības zīmolu "Elektrum". Uzņēmuma tarifa plāna "Elektrum Ekonomiskais" klientiem ar fiksēto cenu elektrība no augusta būs par 42,9% dārgāka, izmaksājot 0,09595 eiro par KWh.

Tikmēr SIA "Tet" norāda, ka elektroenerģijas cenu klientiem ar fiksēto tarifu pašlaik mainīt neplāno, reizē atklājot, ka apmēram 70% no kompānijas klientiem ir piesaistīti dinamiskajam jeb no biržas cenām atkarīgajam tarifa plānam. Tāpat cenu kāpums nav plānots SIA "Enefit" klientiem, kuriem nav jānoslēdz jauns līgums, bet enerģētikas uzņēmums SIA "AJ Power" rēķinājās, ka tarifu paaugstinājums klientiem varētu būt apmēram 20%.

Protams, atšķirīga ir situācija, ja klients ir izvēlējies mainīgo jeb biržas cenas tarifu plānu. Šajā gadījumā cenu izmaiņas dabasgāzei un elektroenerģijai vērtējamas dažādi. SPRK pārstāvis Negribs skaidro, ka elektrības cenas darbojas tiešajā laikā jeb biržas stundas cenas ir piemērojamas arī atsevišķiem klientiem saistībā ar to, ka elektrība pa vadiem ir spējīga kustēties daudz ātrāk nekā dabasgāze.

"Ja mēs skatāmies, piemēram, Nīderlandes biržu - kamēr gāze atnāk no Nīderlandes, paiet kāds laiks. Nav relevanti skatīties uz stundas cenām, jo nav iespējams gāzi iegūt tajā pašā stundā Latvijā, tāpēc tur visi mazie lietotāji darbojas pēc fiksēta līguma. Kāda cena ir ierakstīta, tāda tā būs. Savukārt lielajiem lietotājiem, piemēram, lieliem industriāliem uzņēmumiem vai elektrības ražotājiem, mēdz būt līgumā mainīga cena, tomēr tā nav kā stundas cena, bet gan mēneša," atklāj SPRK pārstāvis.