Saeimas komisija atbalsta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pierobežā

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Jānis Škapars

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien atbalstīja valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī līdz 10.novembrim.

Ārkārtējā situācija izsludināta, ņemot vērā Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī izvērtējot iepriekš Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu.

Ar rīkojumu Valsts robežsardzei dotas tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai persona nekavējoties atgrieztos valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu.

Teritorijā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija, robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs netiks pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Rīkojums paredz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) sadarbībā ar robežsardzi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) nodrošināt vietu un infrastruktūru, kur izmitināt personas, kas nelikumīgi šķērsojušas Latvijas-Baltkrievijas robežu. Tāpat dota atļauja piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu, lai nodrošinātu no Baltkrievijas ieradušos patvēruma meklētāju izmitināšanu, apgādāšanu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.

Izdevumus, kas saistīti ar šā rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tai skaitā izdevumus par iesaistīto institūciju personāla virsstundu darbu un komandējumiem, paredzēts finansēt no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets, nosaka rīkojums.

Ja nepieciešams, Ministru kabinets varēs lemt par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma, NATO, kā arī citu starptautisko sadarbības organizāciju un ārvalstu platformas, norāda parlamentā.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) šodien žurnālistiem teica, ka ceturtdien, plkst.10 plānota parlamenta sēde par valdības rīkojuma pārapstiprināšanu.

Lai gan valdības rīkojums jau ir spēkā no šodienas, parlamenta kompetencē ir to atcelt vai pārapstiprināt. Mūrniece gan nešaubās, ka valdības rīkojums tiks pārapstiprināts.

Ņemot vērā, ka valdība otrdien atbalstīja finansējuma piešķiršanu austrumu robežas infrastruktūras izbūvei un šī procesa nodrošināšanai nepieciešama vairāku likuma grozījumu pieņemšana, Mūrniece solīja, ka parlaments nekavēsies ar to pieņemšanu.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā naktī, kad stājās spēkā rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, robežsardze novērsusi 56 personu mēģinājumus nokļūt Latvijā.

Kopumā laikā no 6.augusta līdz 10.augustam par Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgu šķērsošanu aizturētas 295 personas.

Tāpat ziņots, ka valdība otrdien atļāva Iekšlietu ministrijas (IeM) Nodrošinājuma valsts aģentūrai piemērot Publisko iepirkumu likuma normu izņēmumu, lai nodrošinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi. Tajā skaitā dzeloņstiepļu žoga iegādi un uzstādīšanu, autoruzraudzību, būvprojekta izmaiņu veikšanu, augošu koku vērtēšanu, zemes vienību robežvizūru atjaunošanu, būvniecību un robežas izbūves projekta vadību.

Robežas infrastruktūras izbūvei prognozētais papildu nepieciešamais finansējums 2022.gadā ir 14 087 164 eiro, 2023.gadā - 18 943 465 eiro, 2024.gadā - 6 150 504 eiro. Finansējuma rezervēšanai šim mērķim valsts budžetā ir paredzēts izveidot jaunu budžeta programmu, vienlaikus faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru precizējot, ņemot vērā iepirkuma rezultātus un faktisko situāciju.

2021.gadā ir paredzēta arī dzeloņstiepļu žoga iegāde un uzstādīšana. Šim mērķim prognozēts papildu nepieciešamā finansējuma apmērs 1 729 421 eiro apmērā.

Valdība nolēma, ka papildu finansējums 2021.gadā, lai segtu ar valsts robežas infrastruktūras izveidi vai valsts robežas apsardzību saistītus papildu izdevumus, piešķirams no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.

IeM regulāri, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos, sniegs informāciju valdībai par robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, kā arī sagatavos valdībai lēmumu projektus par robežas izbūves infrastruktūrai faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu