Nauda runā ⟩ Cenas ir kāpušas, taču gaidīt nekontrolētu cenu pieaugumu nav pamata (3)

Nafta, degviela un cenu kāpums

Ja skatāmies uz naftas cenas kāpumu, tad tas apliecina ekonomikas atkopšanos no pandēmijas radītās krīzes.

“Pieprasījums ir audzis, bet piedāvājums īsti netiek līdzi. Tādēļ arī cenu kāpums ir redzams ļoti skaidri.

Ir jāsaprot, ka pagājušajā gadā krīzes dēļ cenas no šodienas līmeņa arī nokrita. Pēc būtības tā ir atgūšanās no pagājušā gada krituma,” skaidro Kazāks.

Jau vēsturiski ir bijušas šādas svārstības, un pēdējo gadu laikā naftas cena regulāri ir bijusi virs 70 dolāriem par barelu, un ir bijuši gadījumi, kad naftas cena ir bijusi lielāka par 100 dolāriem.

“Kopumā kāpums gada laikā ir bijis straujš, bet tas tāpēc, ka pērn bija mazāks pieprasījums. Jāsaprot, ka naftas tirgus gluži nav brīvs, jo tur, piemēram, OPEC strādā pie tā, lai šo naftas cenu koriģētu un turētu ierobežotā svārstību koridorā. Pašreizējais līmenis nav nekas unikāls,” saka Āboliņš.

Naftas cenu dinamiku ir grūti prognozēt, jo tirgus nav brīvs. Tomēr Āboliņš saka, ka naftas cenu kāpums nevar būt bezgalīgs, jo jau iepriekš ir redzēts, ka ASV slānekļa naftas ieguvē ir nozīmīgs spēlētājs, kas var koriģēt piedāvājumu.

“Pašlaik esam Amerikas ceļošanas sezonā, kad pieprasījums pēc naftas ir augsts. Rudenī būs jautājums, kas notiks tālāk ar ekonomisko aktivitāti,” saka Āboliņš.

“Svārstību amplitūda ir milzīga. Pēdējo gadu laikā var redzēt, ka naftas cenas ir bijušas amplitūdā no nepilniem 20 dolāriem par barelu līdz pat 150. Tomēr pašreizējais līmenis – ap 70 dolāriem ir ticamākā prognoze ilgākā termiņā, bet daudz kas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, Covid situācijas,” sacīja Kazāks.

Degvielas cenas Latvijā ir kāpušas līdzvērtīgi naftas cenai pasaulē. Latvijā lielu daļu degvielas cenas veido akcīzes nodoklis, PVN, degvielas uzcenojumi pārvadāšanai un uzturēšanai – naftas cenas proporcija ir relatīvi neliela – zem 50 centiem par vienu litru.

“Naftas cenu kāpums pēdējā gada laikā ir bijis aptuveni 70%, bet degvielas cenas kāpums – aptuveni 20%. Mēs esam atgriezušies tur, kur bijām pirms pandēmijas.

Vienīgā atšķirība – tieši pirms krīzes sākuma bija pēdējais akcīzes nodokļa kāpums, tāpēc arī bija pieaugums,” sacīja Āboliņš.

Pašreizējais degvielas cenu kāpums Latvijā atspoguļo dinamiku pasaules naftas tirgos.

“Skatoties nākotnē, klimats ir ļoti būtisks. Uzskatāmi redzam, ka klimata jautājumi ietekmēs gan ekonomikas struktūru, gan tās politiku. Mēs nezinām, kā attīstīsies naftas cenas nākotnē, taču var paredzēt, ka piesārņojošāki produkti var tikt aplikti ar lielākiem nodokļiem, kas var ietekmēt degvielas cenu. Tas potenciāli var ietekmēt inflāciju un iedzīvotāju pirktspēju nākotnē. Jo ātrāk būsim tam gatavi, jo mazāk sāpīgi tas būs,” skaidro Kazāks.

Pārtikas cenu kāpums

Ir nedaudz pārsteidzoši, ka pārtikas cenu kāpums nav tik liels kā citur pasaulē. Pasaulē izejvielu cenu kāpums ir ap 40%, kamēr Latvijā kopējais pārtikas cenu kāpums ir nepilns procents, bet patēriņa precēm – divi procenti.

“Mums mērogs nav 40% apmērā, bet tas kāpums varētu būt ap 5-6%. Arī šeit jārunā par naftas cenām, gan par klimatiskajiem faktoriem. Tāpēc pārtikas cenu kāpums citur pasaulē ir augstāks, nekā Latvijā, un mani kā ekonomistu nedaudz pārsteidz esošais kāpums, jo tas ir zemāks, nekā varēja gaidīt,” sacīja Āboliņš.

Šeit jāsaprot, ka dažādām iedzīvotāju grupām ir dažāds patēriņa grozs, un visi ekonomiskie rādītāji ir vidējie. Līdz ar to nabadzīgākiem iedzīvotājiem pārtika ieņem lielāku vietu patēriņa grozā, tāpēc cenu kāpums šajā jomā ir jūtamāks un vairāk redzamāks.

“Naftas pasaules cenu svārstības no naftas ieguves līdz sūknim ir jūtamas ļoti ātri. Savukārt pārtikas nozarē – tas prasa ilgāku laiku. Pilns efekts tiek sasniegts tikai divu gadu laikā.

Tas, kas noticis pasaules tirgū, pašlaik “filtrējas” uz Latvijas tirgu, tāpēc pilnu efektu vēl neesam redzējuši. Tie šoki var būt dažādi – gan tādi, kas cenas stumj uz augšu, gan arī tādi, kas cenas spiež uz leju. Līdz ar to gala iznākums ir grūti nosakāms. Latvija ir maza, atvērta ekonomika, tāpēc, piemēram, graudu cenu svārstības ietekmē arī mūs,” saka Kazāks.

Pašlaik redzam, ka cenu kāpums ir vērojams un gada beigās vidējais cenu kāpums varētu būt ap 4%.

“Nākamajā gadā inflācijai gan vajadzētu sākt mazināties un gaidīt nekontrolētu cenu kāpumu nav pamats. Tas gan nenozīmē, ka par inflācijas problēmu būtu jāaizmirst, jo ir dažādi iekšējie faktori, kas inflāciju var noturēt augstāk, nekā mums to gribētos,” teica Latvijas Bankas prezidents.

Cenu kāpums būvniecībā

Ar 2008. gada situāciju būvmateriālu un nekustamo īpašuma cenu kāpuma jomā paralēles vilkt nevar, jo Latvijas ekonomikai pašlaik ir citādāka struktūra, ir arī citādāka kreditēšanas dinamika.

“Pirmkārt, jāskatās uz izejvielu materiālu cenām. Visam pamatā ir Covid krīze, kas ir pamainījusi pieprasījuma un piedāvājuma proporciju vairākās nozarēs. Pagājušajā gadā tika samazināti ražošanas apjomi gan kokmateriāliem, gan metāliem, gaidot pieprasījuma kritumu.

Tomēr, valdībām stimulējot ekonomiku, pieprasījums atgriezās, bet piedāvājums tam netika līdzi. Tas nozīmē, ka daudzās nozarēs izejvielu krājumi ir mazi, bet pieprasījums ir ļoti augsts,” norāda Āboliņš.

Kazāks saka, ka katram pašam ir jālemj, vai mājokli celt tagad, vai arī nogaidīt līdz izejvielu krājumi atjaunojas. Ja skatāmies uz inflāciju – tā ir atgriezusies.

“Uzņēmumiem tās ir sliktas ziņas, jo ir jāapkalpo esošās parādsaistības par lielākām izmaksām. Vēl svarīgi ņemt vērā, ka ienākumi ir auguši. Jā, mums ir sektori, kas ierobežojumu dēļ ir smagi cietuši, tomēr vidējie ienākumi pieaug straujāk nekā inflācija, tāpēc iedzīvotājiem naudas ir vairāk. Mums ir daudz neizmantotas naudas, jo noguldījumi turpina stabili pieaugt, bet investīcijas ir vājas. Tāpēc iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu vairāk jāinvestē, un tas var nākotnē vairāk veicināt ekonomisko izaugsmi,” saka Kazāks.

“Šāds cenu kāpums izejmateriāliem ir pārejošs. Domāju, ka ir naivi gaidīt, ka šīs cenas nākamā gada laikā dubultosies, tam nav pamata. Svārstības šobrīd ir lielas, taču nevar salīdzināt šo situāciju ar 2007. - 2008. gadu, kad veidojās burbulis. Protams, ka šāds cenu kāpums nav patīkams, taču tas ilgi neturpināsies,” uzsver Kazāks.

Gāzes un elektrības cenu kāpums

Lielā mērā šajā jomā cenu kāpums par vairāk nekā 40% ir saistāms ar iepriekš minētajiem faktoriem. “Ko tas nozīmē? Tas ir signāls iedzīvotājiem domāt par energoefektivitāti. Mēs zinām, ka Co2 cenas nākotnē augs un turpinās augt būtiski. Klimatneitralitāte ir ļoti būtisks faktors, tāpēc šī situācija skaidri parāda, ka energoefektivitāte nākotnē mājsaimniecībām un uzņēmumiem būs ļoti liels izaicinājums. Ja neuzlabosim energoefektivitāti, tad cenu kāpums var būt ļoti sāpīgs,” saka Kazāks.

Zinot, ka cenas turpinās augt, ilgtspējīgāks risinājums būtu samazināt savu energoietilpību, nevis runāt par cenu kāpuma kompensēšanu tikai tāpēc, ka esam energoneefektīvi. Līdz ar to – mazināt atkarību no šādām izmaksām.

“Tas būtu labs brīdis, kad iedzīvotājiem būtu jādomā par uzvedības maiņu, piemēram, izvēlēties dinamiskos tarifus, kas ilgtermiņā ir ar zemākām izmaksām nekā fiksētie tarifi. Vēl jāņem vērā vides faktors – emisiju kvotu cenas ir būtiski kāpušas.

Tas ietekmē arī mūs, jo mūsu reģionā elektroenerģijas ražošana notiek uz fosilajiem kurināmajiem, piemēram, termoelektrostacijās. Mēs nevaram mainīt ārējos faktorus, bet mēs varam mainīt savu patēriņu,” pauž Āboliņš.

Kriptovalūtu ieguves pieprasījums ir palielinājis arī pieprasījumu pēc elektroenerģijas, bet tas elektroenerģijas cenu neietekmē. Lai arī bitkoinu ieguve ir interesanta tehnoloģija, tas nudien nav zaļš risinājums.

“Ja nemainās nodokļu politika, tad tik straujam kāpumam gāzei un elektrībai vairs nevajadzētu būt, taču mēs redzam, ka Co2 izmaksas kļūst arvien dārgākas. Diezgan ticami, ka nākotnē šīs cenas nedaudz, bet varētu celties,” skaidro Kazāks.

“Nākamajā gadā inflācijai ir jākļūst zemākai, jo cenu kāpuma faktori ir pārejošas parādības. Monetārā politika mēģinās iegrožot šo inflāciju līdz diviem procentiem gadā. Mums Latvijā ir vairākas lietas, ko varam darīt. Jā, atbalsts ekonomikai bija jāsniedz, bet budžeta deficītam 10% apmērā nevajadzētu būt un tas būtu jāmazina,” norāda Kazāks.

Āboliņš pauž, ka tuvākajā pusgadā varētu redzēt resursu cenu kāpumu. Tālākās perspektīvas ir jāsaista ar politikas jautājumu – ja mēs sākam raudzīties uz to, ka budžetā ir 10% deficīts, un “nekas slikts nav noticis”, tad turpināt dzīvot ar deficītu, būtu lielāki riski.

“Mēs skatāmies uz to, ka nākamgad budžeta deficīts būs mazāks, protams, ka tas zināmā mērā var ietekmēt arī inflāciju,” saka Āboliņš.

Projektu finansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem