:format(webp)/nginx/o/2021/07/26/13946142t1h89f0.jpg)
Raksts oriģināli publicēts 2021. gada 26. jūlijā
Arvien palielinoties attālinātā darba iespējām, mājas ir kļuvušas ne tikai par mūsu spēka vietu, bet arī par vietu, kurā risinās visas aktīvās darba un skolas gaitas. Iespējams, tāpēc jo īpaši ir labi pārdomāt, kā vide ir veidota, iekārtota un kā tiek uzturēta.
Ja iedomājas divus projektorus, kuriem pa vidu novietots ekrāns, tad labāk var izprast to, kas ir mājas. Viens projektors ir pats cilvēks, ar saviem ieradumiem, īpatnībām, vēlmēm, bērnību un raksturu. Otrs projektors ir visa apkārtējā pasaule, kas pastāv, vēlamies to vai nē, un tā ietekmē cilvēka dzīvi. Ekrāns, uz kura tad atspoguļojas abas šīs sfēras, ir mājas. Mājās mēs esam ar visu savu būtību, kā arī ienesam daļu no tās dzīves, kas notiek apkārt. Tieši tur arī atspoguļojas katra cilvēka iekšējā un ārējā pasaule. Pieņemot to, ka cilvēks ir individualitāte, šīs pasaules var veiksmīgi saskarties, bet var arī notikt kaut kas līdzīgs komētas sprādzienam.
Vai kādreiz kāds aizdomājas, pēc kādiem principiem tiek iekārtota tā dzīves telpa, ko sauc par savām mājām? Atbilde ir ļoti vienkārša: pēc savas līdzības. Mājas vienmēr būs tā vieta, kura izraisa īpatnējas, ar senatni saistītas emocijas – tas ir kas vairāk un dziļāk nekā tikai piederība konkrētai vietai. Sievietēm, protams, jau no senatnes pazīstamām kā pavarda sargātājām, būs daudz lielāka emocionālā piesaiste nekā vīriešiem, tomēr ir nianses, kas abiem dzimumiem būs līdzvērtīgas. Piemēram, sajūta, ka vieta patīk vai nepatīk, tā ir vai nav komfortabla – principā tīri praktiskas lietas.