Būvniecības inflācija ietekmē arī tos, kuri neko nebūvē

Viņi norādīja, ka, piedzīvojot lielus vai daļējus zaudējumus, piemēram, ēku nopostot ugunsgrēkam, var izrādīties, ka īpašuma atjaunošanai nepieciešamā summa pārsniedz polisē norādīto apdrošinājuma summu, kas nav pietiekama pilnīgai būves atjaunošanai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecības izmaksas Latvijā kopš 2000.gada ir dubultojušās, taču īpaši strauja inflācija piedzīvota Covid-19 pandēmijas otrā gada laikā - šogad vien izmaksas augušas par aptuveni piekto daļu un turpina pieaugt.

Covid-19 pandēmijas dēļ vairāki tautsaimniecības segmenti ir piedzīvojuši grūtus laikus, taču to nevar teikt par būvniecību, kur darbu un materiālu izmaksas šobrīd strauji aug, skaidroja "Baltas" pārstāvji.

"Daudz vairāk uzturoties mājās, cilvēkiem parādās vairāk brīvā laika, ir iespēja pamanīt to, ko mājās vajadzētu uzlabot, un rezultātā piedzīvojam unikālu tendenci - visā pasaulē vienlaicīgi aug pieprasījums pēc dažāda rakstura būvniecības un mājas labiekārtošanas darbiem. Turklāt daudziem, atsakoties no ceļošanas un citām līdz šim ierastām aktivitātēm, ko nobremzējusi pandēmija, ir izveidojušies naudas uzkrājumi, tāpēc cilvēki steidz tos izlietot remontdarbiem, terašu un piebūvju iekārtošanai utt. Līdz ar to materiālu piedāvājums un darbaspēka resursi netiek līdzi pieprasījumam," skaidroja "Baltas" valdes loceklis Uldis Dzintars.

Viņš piebilda, ka dažās valstīs, piemēram, ASV, vietējie ražotāji nav laikus prognozējuši tik lielu pieprasījumu pēc kokmateriāliem, tāpēc nespēj paši tos nodrošināt, savukārt Ķīnā un citās valstīs, kur novērojama ekonomiskā izaugsme, samazinājies izejmateriālu eksports, jo tie nepieciešami iekšējam patēriņam. Arī Latvijā ir aktuāli šādi lieli infrastruktūras projekti, piemēram, "Rail Baltica". Tāpat būvniecības nozari ietekmē arī ekonomikas izaugsme, kā arī degvielas un gāzes cenu pieaugums, kas jau tradicionāli ir bijis būvniecības izmaksu virzītāji.

Inflācijas apmēru šobrīd ir iespējams novērtēt, apkopojot izmaksas par biežāko nekustamā īpašuma bojājumu iemeslu - ūdens noplūdēm, pavēstīja "Baltas" pārstāvji. Šādu gadījumu skaits ir mērāms simtos.

"Tā ir laba bāze, lai izdarītu secinājumus par celtniecības izmaksām kopumā. Redzam, ka appludinātās platības īpaši nepalielinās, tomēr aug izmaksas par remontdarbiem - šogad vidējās izmaksas par ūdens noplūdes bojājumu novēršanu augušas par 18%. Cik ilgi turpināsies inflācija būvniecībā, viedokļi dalās. Daži uzskata, ka tas būs īslaicīgs pasākums un pamazām cenas atkal kritīsies. Arī lielākā daļa ekonomistu uzskata, ka šāda inflācija nebūs ilgtermiņā, tomēr netrūkst arī bažu, ka inflācija turpināsies viena līdz trīs gadu termiņā, turklāt neviens nevar prognozēt, cik liela un vai vispār būs deflācija," pauda Dzintars.

Viņš uzsvēra, ka šī neskaidrība daudziem liek būt ļoti piesardzīgiem un krietni sarežģī darbu arī apdrošināšanas nozarei, jo tieši apdrošināšana ir tā, kur būvniecības inflāciju jūt ikviens sabiedrības loceklis - arī tie, kuri šobrīd neko nebūvē un neremontē.

"Inflācija skar katru, kurš apdrošina savu īpašumu, jo ēkas tiek apdrošinātas to atjaunošanas vērtībā - ja notiek nelaime un māja, piemēram, nodeg, apdrošināšanas summai jābūt tādai, lai pietiktu naudas tās uzbūvēšanai no jauna. Tas vienlīdz lielā mērā attiecas gan uz privātpersonu, gan juridisku personu īpašumu," norādīja Dzintars.

"Baltas" valdes loceklis skaidroja, ka apdrošināšanas summas dažādām ēkām ir ļoti atšķirīgas, un tās ietekmē izmantotie materiāli, tehnoloģijas, ēkas arhitektūra, apdares materiāli, atrašanās vieta. Apdrošināšanas darbinieki visas šīs nianses nevar tik precīzi aprēķināt, kā to varētu tāmētāji. Taču šādu aprēķinu veikšana klientam izmaksātu gana daudz, tāpēc apdrošinātāji aprēķina un piedāvā minimālo ieteicamo apdrošinājuma summu, vadoties pēc vidējām celtniecības izmaksām.

Tomēr faktiskā atjaunošanas vērtība var būt pat vairākas reizes augstāka nekā minimālā ieteicamā, uzsvēra Dzintars. Piemēram, starp "Baltas" klientiem ir tādi, kuri izvēlējušies dzīvojamai mājai norādīt atjaunošanas vērtību ap 600 eiro uz kvadrātmetru, un arī tādi, kuri izvēlējušies apdrošinājuma summu vairāk nekā 3000 eiro uz kvadrātmetru apjomā.

"Patlaban inflācija un daudzās neskaidrības par nākotni tomēr liek ieteikt klientiem izvēlēties lielāku apdrošinājuma summu, varbūt samaksāt nedaudz lielāku prēmiju, bet justies pasargātiem, ja nelaime tiešām notiek. Apdrošināšanas prēmija jeb cena par apdrošināšanu par ēkas atjaunošanu ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tomēr vidēji mūra ēkām tā ir ļoti maza salīdzinājumā ar šo ēku vērtību," pauda Dzintars.

Tomēr, izvēloties minimālo apdrošinājuma summu, var gadīties, ka, ēkai ejot bojā ugunsgrēkā, tās atjaunojuma vērtība ar šī brīža cenām ir daudz lielāka nekā summa, par kuru ēka apdrošināta. "Baltas" apzinātie eksperti ir norādījuši, ka šobrīd atjaunot dzīvojamo ēku par mazāk nekā 1000 eiro uz kvadrātmetru ir gandrīz neiespējami. Tajā pašā laikā būtiska klientu daļa izvēlējušies apdrošināt dzīvojamās ēkas par summu, kas nesasniedz 1000 eiro uz kvadrātmetru, daļai no tiem - pat 750 eiro uz kvadrātmetru.

Lai izvairītos no situācijas, kad ēkas atjaunošanas izmaksas gulst uz paša īpašnieka pleciem, "Balta" aicina apdrošināt savu īpašumu, veicot nelielu pašvērtējumu par atjaunojuma vērtībām, kur vēsturiskās izmaksas tiek palielinātas par celtniecības inflāciju, kā arī ieklausīties apdrošinātāju ieteikumos.