Tuvojas jauns mācību gads. Kā sagatavot bērnu gaidāmajām pārmaiņām?

1. Veidot emocionāli drošu vidi

“Viens no svarīgākajiem vecāku uzdevumiem ir izveidot bērnam emocionāli drošu vidi, nodrošinot viņam atbalstu, mīlestību, izpratni par bērna vajadzībām, lai viņš varētu pilnvērtīgi attīstīties un labāk sagatavotos jaunajam mācību gadam. Pretējā gadījumā, saskaroties ar pārmaiņām, bērnam var būt kā stresa, tā arī trauksmes izpausmes. Lai to novērstu,

vecākiem nepieciešams novērot bērna emocijas un tajās iedziļināties, saskatīt bērna uzvedībā izmaiņas.

Nereti pieaugušie ignorē vai noliedz bērna negatīvās emocijas (skumjas, dusmas, aizkaitinājums), vien norādot, lai beidz ākstīties vai lai tūlīt apklust un tamlīdzīgi. Tā vietā pieaugušajiem vajadzētu pārrunāt ar bērnu notikumus, izjūtas, pārdomas un, ja redzams, ka kaut kas nav kārtībā, – tad jāpalīdz viņam saprast, kādēļ viņā ir šādas emocijas.

Piemēram – redzu, ka tu esi noskumis, kas noticis?

Tāpat jānodrošina emocionāls atbalsts bērna brīvā laika nodarbēs, piemēram, zīmējot vai kaut ko būvējot no rotaļlietām, izrādot interesi un uzslavējot par paveikto,” norāda psiholoģe Amanda Zariņa.

2. Savlaicīgi gatavot bērnu pārmaiņām

Lai atvieglotu bērna skolas gaitu sākumu, bērnu jau laikus jāsāk gatavot pārmaiņām. Psiholoģe norāda, ka vislabāk būtu sākt ar skaidrības ieviešanu par gaidāmajiem notikumiem. Tas jo īpaši svarīgi ir arī mazajiem bērniem, kad vienkāršā un bērnam saprotamā valodā nepieciešams izrunāt notikumu nianses, lai nezināmais viņā neradītu stresu. Psiholoģe norāda, ka vecākiem

jāskaidro, kas bērnus skolā sagaida, ko viņi tur darīs, kā rīkoties dažādās situācijās. Nepieciešams atbildēt uz visiem bērna jautājumiem pacietīgi, saprotami un svarīgākais – uz kuriem paši vecāki zina atbildes.

Ņemot vērā to, ka pašlaik vēl nav zināms, kā tiks organizēts mācību process, – tas bērnam arī ir jāskaidro, neradot viņā trauksmi, bet darot zināmu, ka, līdzko šāda informācija būs pieejama, bērns par to tiks informēts.

Sākoties jaunam mācību gadam, būtiski bērnu jau laikus gatavot pārmaiņām, lai viņam būtu skaidrs, kas un kad tieši skolā notiks, kādā veidā un cik ilgi. Lai bērnu labāk sagatavotu gaidāmajām pārmaiņām,

ieteicams spēlēt lomu spēles, ar kurām kopā ar vecākiem tiek iziets cauri vairākām iespējamām situācijām skolā, lai bērnam radītu lielāku pārliecību, drošības sajūtu par pagaidām viņam vēl nezināmo.

Tāpat, lai bērnos veicinātu koncentrēšanās spējas, vecākiem kopīgi ar bērniem ieteicams spēlēt galda spēles, kurās svarīga ir vērošana, gaidīšana un tikai tad sava gājiena veikšana. Uzmanības un koncentrēšanās spējas var veicināt arī apkārtnes un vides vērošana.

3. Sagatavot un ievērot konkrētu dienas režīmu

Mazāki bērni informāciju labāk uztver vizuāli, tāpēc pirms skolas sākšanās ieteicams izveidot dienas režīmu, kurā tiktu uzskaitītas vismaz ierastās ikdienas gaitas, kurām vecāks kopā ar bērnu var sekot līdzi. Piemēram, sākot ar pamošanos konkrētā laikā, tālāk zobu tīrīšana, apģērbšanās. Šādi bērns tiek pamazām radināts pie ikdienas režīma, kuram svarīgi sekot līdzi, taču svarīgi, ka tas sākotnēji tiek darīts ar vecāku atbalstu. Līdzīgi ir arī ar lielākiem bērniem – svarīgi viņiem dot uzdevumus un sekot līdzi to izpildei.

Ne mazāk svarīgi ir jau tagad sākt sekot līdzi viņu miega režīmam – vai bērns neiet gulēt pārāk vēlu un līdz ar to nevar no rītiem pamosties.

Nepieciešamības gadījumā jācenšas pakāpeniski šo ieradumu mainīt, lai, sākoties skolai, agrie rīti nesagādātu izaicinājumu.

4. Iemācīt bērnam samazināt stresu

Bērnam pirmsskolas periodā 1. septembra tuvošanās un ar to saistītās pārmaiņas ikdienā var radīt bailes un palielināt stresa līmeni.

Par bērna stresa izpausmēm liecina pārlieka aizkaitināmība, komunikācijas grūtības, apetītes samazināšanās vai pieaugums, kā arī miega traucējumi.

Pieaudzis cilvēks pats spēj spriest par stresa cēloņiem un tos novērst, bet bērns nesaprot, kas tieši ar viņu notiek un kā atbrīvoties no sliktā noskaņojuma, tāpēc jau savlaicīgi var mācīt bērnam stresu mazinošus vingrinājumus, piemēram, elpošanas tehnikas, kas nomierinās bērna nervu sistēmu un mazinās trauksmi. Jāmēģina ieelpot, aizturēt elpu un izelpot, to atkārtojot vismaz piecas reizes. Ar bērnu var izspēlēt arī dažādas lomu spēles, kur bērns ar vecāku spēlē dažādas situācijas un trenējas sarunāties – ko teikt un kā rīkoties attiecīgajās situācijās. Vēl var palīdzēt skaitīšana līdz desmit un atpakaļ, kā pozitīvās domāšanas veicināšana, piemēram, sakot sev: viss būs labi, es esmu mierīgs, es tūlīt izdomāšu kā rīkoties. Tāpat viens no svarīgākajiem faktoriem ir arī sabalansēts uzturs, droša vide un uzticamas savstarpējās attiecības ar vecākiem.

5. Izvairīties no saldumiem kā stresa mazinātājiem

Ja bērns saskaras ar stresu un tam raksturīgajām izpausmēm, nereti vecāki tā mazināšanai dod dažādus našķus un kārumus, taču farmaceite Zane Melberga norāda, ka nevienā pētījumā nav pierādīts, ka saldumi “strādā” kā stresa mazinātājs. Turklāt tam ir pietiekami daudz citu, ne mazāk gardu alternatīvu, kas būtu gan veselīgāks, gan efektīvāks risinājums. Piemēram, labāki būs svaigi augļi un ogas, augļu sukādes, dzērvenes pūdercukurā vai zāļu tēja ar medu. Liela nozīme bērna stresa noturības veicināšanai, kā arī imunitātes stiprināšanai un veselībai kopumā ir arī miegam. Tā trūkums var samazināt organisma dabiskās aizsargspējas un līdz ar to padarīt jutīgāku arī pret iespējamām saslimšanām, tāpēc vecākiem ieteicams veidot un sekot līdzi bērna miega režīmam jau pirms skolas gaitām. Ja bērns naktīs neizguļas, tad to labāku var radīt vanna pirms gulētiešanas, kā arī guļamistabas izvēdināšana.

Tāpat labākam naktsmieram ieteicams dzert melisas tēju.

6. Pirms skolas gaitu atsākšanas – talkā var nākt vitamīni

Farmaceite norāda, ka viens no būtiskākajiem vitamīniem, ko dot bērnam pirms skolas gaitu atsākšanās, ir C un B grupas vitamīni. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, ļaujot organismam veiksmīgi cīnīties ar iespējamu saaukstēšanos. Savukārt B grupas vitamīni ir būtiski, jo tie veicina normālu nervu sistēmas darbību. Svarīgi uzņemt arī vērtīgās omega-3 taukskābes, kas veicinās bērna koncentrēšanās spējas, attīstīs kognitīvās spējas un stiprinās imunitāti. Bērna attīstībai, pašsajūtai un noskaņojumam būtisks ir arī D vitamīns, taču, lai noskaidrotu atbilstošāko devu, iepriekš ieteicams nodot asins analīzes. Sākoties jaunam mācību gadam, kad nepieciešams atsākt striktu ikdienas režīmu, aptiekās vēršas arvien vairāk vecāku, kas sūdzas par bērna satraukumu, stresu – tādā gadījumā bērnam ieteicams dzert magniju saturošus līdzekļus. Jāatceras ik dienu uzņemt arī pilnvērtīgu un vitamīniem bagātu uzturu – jo īpaši dažādu krāsu augļus un dārzeņus, kuros ir vairums vitamīnu un bērna attīstībai svarīgo mikroelementu. Par bērnam piemērotākajiem vitamīniem, taukskābēm, to iedarbību un lietošanu aicinām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

“Aptiekās pieejamo vitamīnu klāsts bērniem ir ļoti plašs, kā arī tie ir ne tikai tablešu veidā, bet arī želejas, sīrupu un pulverīšu veidā, lai bērnam vitamīnu uzņemšanas process būtu patīkams un tas nebūtu jāuzņem piespiedu kārtā. "Euroaptiekas" farmaceite Zane Melberga gan norāda, ka ar želejas formāta vitamīniem jābūt piesardzīgiem – tie ir ar patīkamu garšu, kas līdzīga konfektēm, ko gribas apēst vairāk nekā nepieciešams, tāpēc tas palielina vitamīnu pārdozēšanas risku. Lai no tā izvairītos, vecākiem ieteicams sekot līdzi gan tam, vai vitamīni tiek lietoti regulāri, gan tam, vai tie tiek uzņemti devās, kā to ir paredzējis ražotājs, citādi to iedarbība būs daļēja vai pat nebūs vispār. Tāpat bērnam vitamīnus ieteicams dot dienas pirmajā pusē, lai tie dotu enerģiju visai atlikušajai dienai, taču svarīgi, lai tie netiktu doti tukšā dūšā, citādi vitamīni neuzsūksies organismā un nenodrošinās to pilnvērtīgu iedarbību,” norāda farmaceite.