/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Cilvēkiem kopš senseniem laikiem ir paticis lidināties domās par to, kāda būs nākotne. Kādās levitējošās mājās dzīvosim, kādos sudraba skafandros ģērbsimies, kā garlaicīgos velosipēdus nomainīsim pret personīgajiem lidrīkiem ar vēzējamiem spārniem, kas ļaus sajusties kā putnam debesīs. Arī automobiļu pasaulē mēģinājumi iztēloties nākotni ir ikdiena jau kopš pirmajiem pašgājējiem, bet konceptautomobilis kā aptaustāms, apskatāms objekts, nākotnes vēsmu priekšvēstnesis pirmo reizi tika radīts 1939. gadā.
Tas bija Buick Y Job, kuru radīja General Motors koncerna tā laika Dizaina nodaļas vadītājs Hārlijs Ērls. Mašīna nebija paredzēta ražošanai sērijveidā, taču kā dažādu stilistisku risinājumu kokteilis demonstrēja iespējamo auto dizaina attīstības virzienu. Četrdesmito gadu autobūve lieliski parāda, ka ar pasaulē pirmo konceptauto bija trāpīts ja ne pašā desmitniekā, tad ļoti tuvu tam pilnīgi noteikti. Protams, bija izlēcēji un izņēmumi, bet dominējošās formas veidoja noapaļoti virsbūves bleķi, ūdens lāses formas dizaina elementi u.c. aerodinamiskas formas.
Maldīsies tas, kurš domās, ka par automobiļu dizainu un nākotnes tendencēm kāda sajēga bija tikai viņpus okeānam Hārlija Ērla birojā. Arī Latvijā trīsdesmitajos gados netrūka auto entuziastu, par automobiļiem bija pietiekami liela interese un laba izpratne. Tā, piemēram, izdevuma Ilustrētā Tehnika 2. numurā, kas iznāca 1933.gada 1.decembrī, viens materiāls veltīts tieši automašīnām un tam, kādas pārvērtības piedzīvos automobilis tuvāko piecu vai desmit gadu laikā.