Darba tirgus stabili atgūstas no pandēmijas laika ierobežojumiem

Salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits bijis par 10,1 tūkstoti jeb 12,1% zemāks nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī, kad Latviju visjūtamāk bija skāris Covid-19 uzliesmojums. Jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka arī jūlijā un augustā, laikā pēc dīkstāves atbalsta termiņa beigām, bezdarba līmenis Latvijā turpinājis pazemināties un kritums ir bijis pat straujāks nekā iepriekšējos mēnešos.

Reģistrētā bezdarba līmenis, kas jūnija beigās bija samazinājies līdz 7,4%, līdz augusta vidum noslīdējis jau līdz 6,9%, bezdarbnieku skaitam šajā laikā krītoties par 5,4 tūkstošiem jeb 8,0%. Esošie dati neliecina, ka Covid-19 pandēmija un slimības apkarošanai noteiktie ierobežojumi būtu atstājuši paliekošu negatīvu ietekmi darba tirgū. Arī skatoties pa reģioniem, kur Covid-19 uzliesmojumā visvairāk cieta pārsvarā Rīgā bāzētās pakalpojumu nozares, bezdarba līmenis ir sācis atgriezties pirmskrīzes laika zemajos līmeņos.

Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī bijis par 3,4% jeb 30,5 tūkstošiem mazāks nekā pirms gada, taču jau no jūlija mazinoties Covid-19 ierobežojumiem un dīkstāves atbalstam, lielākā daļa cilvēku jau kā nodarbinātie atgriezīsies darba tirgū.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka jau jūnijā strādājošo skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bijis par 3,4% lielāks nekā pirms gada, un ar 826,5 tūkstošiem darba ņēmēju praktiski jau ir atgriezies 2018.-2019.gada līmenī.

Prognozējams, ka arī turpmākajos ceturkšņos situāciju darba tirgū turpinās noteikt ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, nozarēm arvien vairāk atsākot darbību pilnā apmērā. Bezdarba līmenis turpinās pazemināties, atsākot augt arī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitam. Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis 2021.gadā būs 7,9%, samazinoties no 8,1% pagājušajā gadā. Savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits gadā kopumā būtu par 1,1% mazāks nekā 2020.gadā, nodarbināto skaita pieaugumam gada pēdējos ceturkšņos daļēji kompensējot dīkstāvē pavadīto laiku gada pirmajā pusē.

Jāņem vērā, ka darba tirgus situācijai, tāpat kā ekonomikai kopumā pašlaik riskus rada jauna Covid-19 uzliesmojuma draudi, kas apvienojumā ar zemu vakcinācijas līmeni var jūtami sabremzēt ekonomikas izaugsmi un radīt nepieciešamību pēc jauniem ierobežojumiem saslimstības mazināšanai.