Tā vien izskatās, ka Toyota ar savu sedanu Mirai jau pirms vairākiem gadiem spēja paredzēt potenciālo zaļās mobilitātes attīstības virzienu, spītīgi turoties pie savām ūdeņraža degvielas šūnu tehnoloģijām, kas tagad nonāk arī citu autoražotāju dienaskārtībā.
Kas to būtu domājis - BMW X5 jau brauc ar ūdeņradi (3)
Kamēr Toyota pēta iespējas izmantot ūdeņradi arī savos iekšdedzes dzinējos benzīna vietā, BMW tagad nākuši klajā ar X5, kam tradicionālā iekšdedzes motora vietā uzstādīts degvielas šūnu elements, kas no ūdeņraža ražo gaitas elektromotoram nepieciešamo elektrību. Būtībā tas ir auto, kurā uzpildītais ūdeņradis tiek izmantots bateriju uzlādēšanai, savukārt braukšanas procesa blakusprodukts ir neliels daudzums tīra ūdens, ko bez sirdsapziņas pārmetumiem var notecināt kaut uz ielas pretī bērnudārzam.
BMW iX5 Hydrogen bāze ir X5. Tam ir uzstādīti divi ūdeņraža baloni, kas satur sešus kilogramus ūdeņraža 700 bāru spiedienā. Viens no tiem ir atrodas centrālajā tunelī, bet otrs zem aizmugurējās sēdekļu rindas. No trīslitru dīzeļa ūdeņraža modelis atšķiras ar ziliem akcentiem uz virsbūves, 3D drukas tehnikā veidotiem stila elementiem un aerodinamiski optimizētiem 22 collu riteņiem, kam ir speciālas Pirelli riepas.
BMW ūdeņraža šūnu dzinējs izstrādāts sadarbībā ar Toyota. Tas sastāv no piektās paaudzes eDrive elektromotora, degvielas elementa un sprieguma pārveidotāja. BMW iX5 Hydrogen maksimālā jauda ir 374 zirgspēki, tomēr tie būs pieejami tikai līdz brīdim, kamēr tā dēvētais bufera akumulators nebūs izlādējies. Pēc tam jauda samazināsies līdz elektroķīmiskā ģeneratora jeb degvielas šūnu elementa jaudai. Tas ir - 170 zirgspēkiem. Bufera akumulatora ietilpība oficiāli nav atklāta, tādēļ nav zināms, cik ilgi braucēji varēs baudīt 374 zirgspēku sniegto paātrinājumu.
Nobeigumā jāsaka, ka ūdeņraža auto pagaidām nav diez ko praktisks braucamais. Galvenokārt jau tāpēc, ka mašīna maksā daudz un to nav, kur uzpildīt. Piemēram, Baltijas reģionā vienīgā publiskā ūdeņraža uzpildes stacija, kas šobrīd darbojas, atrodas Vienības gatvē līdzās trolejbusu parkam. Otrs H2Nodes projekta ietvaros topošais uzpildes punkts top Pērnavā, turklāt tas būs ar mazāku ražošanas kapacitāti. Tiesa, arī pie tā varēs piebraukt, uzpildīt savu auto, samaksāt un doties prom. Bet tāpat eksperti prognozē, ka ūdeņraža automašīnas kļūs par masu parādību tikai šīs desmitgades otrajā pusē.