Tiesībsargam ir zināms par 40 bēgļu atrašanos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas (2)

Tiesībsarga birojā informēja, ka ieceļošanu Latvijā šīm personām liedz Latvijas robežsargi sakarā ar reģionā izsludināto ārkārtējo situāciju, savukārt no otras puses doties prom no robežzonas liedz Baltkrievijas robežsargi. Tiek ziņots, ka pret daļu no šīm personām pielietoti arī speciālie līdzekļi, piemēram, elektrošoka ierīces.

Kā norādīja Tiesībsarga birojā, valdība 10.augustā ir pieņēmusi rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas paredz, ka Valsts robežsardze un citas pilnvarotās iestādes attur personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas, kā arī atgriež atpakaļ tās personas, kas robežu tomēr ir nelikumīgi šķērsojušas, kā arī Valsts robežsardzei paredz pilnvaras šai procesā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Tiesībsarga birojā uzsvēra, ka šajā situācijā svarīgi atcerēties, ka vismaz daļa šo personu var būt iespējamie patvēruma meklētāji. Kā jau tiesībsargs norādīja vēstulē Saeimai un Ministru kabinetam, saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ceturtā protokola ceturto pantu ir aizliegta kolektīva ārvalstnieku izraidīšana.

"Arī pastāvot ārkārtējai situācijai, ja valsts iestādes realizē personu "atstumšanu" no robežas, potenciālo patvēruma meklētāju gadījumā ir jābūt tiesiskām un faktiski pieejamām alternatīvām patvērumu lūgt. Situācijā, kad personai faktiski tiek liegtas iespējas pārvietoties, secināms, ka tai citu pieejamu alternatīvu nav, tātad būtu jāpieļauj izņēmums no vispārīgās kārtības, kāda noteikta ar rīkojumu," pauda Tiesībsarga birojā. 

Tiesībsarga ieskatā, jo ilgāk šāda situācija turpināsies, jo smagākas sekas tas var atstāt uz šo personu veselību. Īpaši tas attiecas uz bērnu atrašanos šādā situācijā. Bērnu tiesību konvencijas trešais pants paredz, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Tādējādi tiesībsargs aicina atbildīgās valsts iestādes darīt visu iespējamo, lai esošo situāciju, ja tā patiesi atbilst masu medijos atspoguļotajam, nekavējoties pārtrauktu, nodrošinot robežzonā esošajām personām cilvēka cienīgus apstākļus, ar to domājot laika apstākļiem atbilstošu pajumti, apģērbu, ēdienu un ūdeni, individuāli izskatot katra nelikumīgā robežas šķērsotāja situāciju.

Kā ziņots, daudzas patvēruma meklētāju grupas Baltkrievijā pie Latvijas robežas uzturas līdz pat trijām dienām, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Viņš stāstīja, ka šo grupu cilvēkiem no Latvijas puses tiek nodrošināta veselības stāvokļa apsekošana, ūdens, kā arī pārtikas piegāde, ja tas nepieciešams. "Mēs sniedzam atbalsu, lai gan nelegālo migrantu grupas tiek spiestas no Baltkrievijas puses ar militāru dienestu spēku un uzturas tuvāk Baltkrievijas robežai," piebilda Pujāts.

Pujāts atzina, ka šī situācija ir zināma veida izaicinājums un uz Latvijas robežas nekas tāds nav noticis kopš 1991.gada. "Ja tagad šāda cilvēku plūsma netiktu apturēta, iespējams, patvērumu Latvijā jau būtu lūguši tūkstošiem cilvēku," piebilda Pujāts.

Jau ziņots, ka Valsts robežsardze otrdien novērsusi 46 personu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, bet sešas personas aizturētas. Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas 463 personas.

Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēti seši cilvēki. Humānu apsvērumu dēļ šiem cilvēkiem netika liegta valsts robežas šķērsošana.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas 11.augustā par nelikumīgu robežas šķērsošanu aizturētas desmit personas.

Kopumā šogad aizturēti 362 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Jau ziņots, ka valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, otrdien nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) mērķis ir šomēnes nonākt līdz līguma noslēgšanai par faktisko darbu sākšanu Latvijas - Baltkrievijas robežas stiprināšanai, informēja IeM.

IeM kopā ar Valsts robežsardzi un Aizsardzības ministriju definē pagaidu dzeloņstiepļu žoga tehniskās prasības un izstrādā uzbūves risinājumus.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) žurnālistiem pieļāva, ka pagaidu žogs problemātiskajās zonās varētu tikt uzstādīts rudenī.