Veselā saprāta protests (155)

Daudzi no tiem arī, šķiet, ir aizmirsuši, ko pats Gobzems solīja, pirms tika ievēlēts parlamentā pirmo reizi, un cik neveiksmīgi viņš centās izveidot valdību. Viņam izdevās atrast vainīgo - pašreizējo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Vainīgs tāpēc, ka cenšas darīt savu darbu. Protams, esošajā sastāvā Ministru kabinetam ir gājis visādi, bet dīvaini gan, ka reālus risinājumus problēmām, par kurām tik aktīvi pats Gobzems iestājas, viņš nepiedāvā. Izskan tikai abstrakti solījumi: "Būšu tuvāk tautai, nevis tur aiz sētas [norādīdams uz Ministru kabineta ēku, kuru apsargā policijas darbinieki, tērpušies speciālo uzdevumu bruņojumā]."

Foto: Protesta akcija "Pret obligātu vakcināciju"

Te gan jādomā, cik tālu valdība, kuras vienīgais mērķis ir "būt tuvāk tautai", tiks? Un kā tāda valdība atrisinās, piemēram, samilzušās problēmas labklājības jomā, veselības aprūpē un visās citās sfērās. Solījumu vietā izskan tikai apvainojumi, cik slikti strādā esošā valdība. Cilvēki sajūsmā sauc līdzi. Izbrīnā jādomā, kam tieši tie sauc līdzi? Tas, ka valdības darbā ir problēmas, nav nekāds noslēpums. 

Tāpat protestos Gobzems aicināja gan sanākušos, gan mājās palikušos doties "Vislatvijas streikā", ja Ministru prezidents neatkāpsies no amata. Pūlis gavilēja un svilpa, un, stāvot tā vidū, nepameta doma: "Ko tagad?" Nerodas pārliecība, ka starp pašiem sākušajiem ir vienprātīgs atbalsts visam Gobzema sacītajam. Šobrīd vērojamā vispārināšana atsevišķās grupās gan ir diezgan amizanta, proti, pieņemt, ka tāpēc, ka daļa sabiedrības atbalsta vienu ideju, pavisam noteikti visa pārējā sabiedrība tai piesliesies. 

Protestos arī tiek apsaukti Latvijas žurnālisti, pat rādīts ar pirkstu uz klātesošajiem mediju pārstāvjiem, kuru mērķis ir atainot protestus, kliedzot: "Tautas nodevējs!" Diezgan ironiski, ņemot vērā: ja protesti netiktu atspoguļoti, šis medijs tiktu lamāts vēl rupjāk. Pārņem bailes.

Pēdējā laikā Latvijā noris asas diskusijas par vārda brīvību, bet kur paliek mediju un preses brīvība?

Protestu iniciatori raida tik daudz naida to virzienā, ka žurnālisti savā starpā dalās ar stāstiem par to, kā tiek vajāti sociālajos tīklos vai pat fiziski izsekoti. Vai tā ir realitāte, kādā Latvijā vajadzētu dzīvot? 

Cilvēkiem ir ļauts un pat vajag iestāties par to, kam viņi tic. Tomēr šajā procesā nedrīkst aizmirst par to, ka ne visi varbūt tic vienam un tam pašam mērķim. Demokrātija ir spēja rast kompromisu. Šeit gan cilvēki to nevēlējās. It kā kompromisu neviens nebūtu piedāvājis. Lai gan tā nav - ir bijuši vairāki mēģinājumi, tomēr vairums izvēlas akli pieturēties pie saviem uzskatiem. Tik daudz tiek diskutēts par sabiedrības šķelšanu un dalīšanu, ka pati tauta ir aizmirsusi, ka ne jau valdība vai politiķi to šķeļ, bet gan tā pati. 

Iekšējās pretrunas un nesaskaņas pastāv visās kopienās, un tas nav nekas unikāls, ka sabiedrības grupām ir domstarpības. Taču ir absurdi apgalvot, ka tiek ierobežota, piemēram, vārda brīvība, un vienlaikus vajāt medijus. Ir liekulīgi tikai visu laiku atkārtot to, ko grib kāds viens konkrēts indivīds, tajā pašā laikā neņemot vērā, ko vēlas kāds cits. Sabiedrībai jāpastāv par kopību.

Un, nē, kopība nenozīmē, Gobzema vārdiem, "būt pie tautas un nevis aiz sētas", bet kopība nozīmē spēt rast kompromisu laikā, kad no tā ir atkarīga valsts labklājība un nākotne. 

Foto: Protests "Pret obligātu vakcināciju" nakts gaismās