Krievu atbilde "Aldi" un "Lidl" jeb kā Sibīrijas biznesmeņi būvē jaunu veikalu impēriju Eiropā (25)

2019. gada 31. janvārī Vācijas pilsētā Leipcigā tika atvērts pirmais veikals “Mere”, kas visai ātri ieguva “krievu “Lidl” un “Aldi” klona” palamu. Tik lielus panākumus neviens nebija gaidījis – pie kasēm bija milzīgas rindas, jo “Mere” piedāvāja produkciju, kas vidēji ir pat par piekto daļu lētāka nekā citos veikalos. Divas dienas vēlāk veikals bija jāslēdz, jo visas preces bija izpirktas.

Tajā brīdī kompānija “Torgservis” Krievijā un tuvajās ārzemēs pārvaldīja vairāk nekā 900 “Svetofor” veikalus un vairākus desmitus lielveikalus “Majak”. Tomēr ģimenes biznesa īpašniekus – brāļus Šnaiderus vilināja cita ideja – izplesties Eiropā. Pandēmija šos plānus aizkavēja, taču process turpinājās – šodien “Mere” veikali darbojas ne tikai Vācijā, bet arī Polijā, Spānijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Lielbritānijā, Ukrainā, Rumānijā un citās valstīs.

Bagātnieki bez jahtām un villām

2021. gadā Valentīna Šnaidere un viņas ģimene pirmo reizi iekļuva “Forbes” 200 bagātāko Krievijas iedzīvotāju topā. Viņu aktīvu vērtība ir 650 miljoni dolāru. No intervijām miljonāri faktiski vienmēr izvairās. Kā norāda vācu izdevums “Handelsblatt”, Šnaideri ir ļoti līdzīgi Vācijas veikalu tīkla “Aldi” dibinātājiem brāļiem Karlam un Teodoram Albrehtiem, kuri ar medijiem faktiski nekad nerunā.

Šnaideri nāk no Krievijas pilsētas Krasnojarskas, kur viņi sāka savu pirmo biznesu. “Neraugoties uz to, ka pēc izcelsmes vācieši, viņi dzīvo Krievijā. Ļoti pieticīgi – jahtu un villu viņiem nekad nav bijis,” stāsta Šnaideru paziņa – biznesmenis no Krasnojarskas.

1994. gadā Šnaideri dibināja pirmo uzņēmumu “Lenkom”, kas nodarbojās ar alus un vājo alkoholisko dzērienu izplatīšanu, kā arī ar alkohola, tabakas un uzkodu veikalu tīkla “Napilnik” attīstīšanu. Tomēr īstu veiksmi brāļiem nesa cits projekts – zemo cenu ikdienas veikalu tīkls “Svetofor”.

“Forbes” norāda, ka tas ir ģimenes bizness. Aktīvu pārvaldības struktūra uzņēmumā ir ļoti līdzīga tai, kas bija “Lenkom”, respektīvi – vecākajam brālim Sergejam ir lielākā uzņēmuma akciju daļa (61,3%), bet jaunākajam brālim Andrejam mazākā daļa (3,2%). Viņu māte Valentīna ir pensionāre, un oficiāli – uzņēmuma kontrolpaketes turētāja. Arī brāļu tēvs, 82 gadus vecais Ivans kompānijā ir akcionārs.

2009. gadā, kad uzņēmēji nolēma paplašināt “Svetofor” tīklu, tika izveidota jauna koncepcija. Biznesa modelis paredzēja izslēgt visus liekos izdevumus loģistikai, preču glabāšanai, veikalu apgaismojumam, reklāmai un saziņai ar presi. Tādēļ veikalos tikpat kā nav plauktu – preces tiek pārdotas no kastēm, kas sakrautas uz koka paletēm. Līdz ar to – zemāki izdevumi ļauj veikalu tīklā preču cenas turēt vidēji par 20-30% zemāk nekā citur.

Sākumā šie veikali kļuva ļoti populāri Sibīrijā, pēc tam jau – arī pārējā Krievijā. Šodien šis bizness ietilpst uzņēmumu grupā “Torgserviss”. Tajā ietilpst vairāk nekā 3000 veikalu, un pērn tas kļuva par ceturto lielāko mazumtirdzniecības veikalu tīklu Krievijā, bet pēc pārdošanas apjoma – par septīto lielāko pārtikas tirgotāju valstī.

Tomēr pirms četriem gadiem brāļiem Šnaideriem Krievijā kļuva par šauru – 2017. gadā uzņēmēji sāka meklēt iespējas atvērt “Svetofor” veikalus ārpus Krievijas robežām. Tas izdevās, un tika atvērti pirmie veikali Kazahstānā un Baltkrievijā. Šajā brīdī arī radās ideja iziet ārvalstu tirgū ar jaunu un īsu nosaukumu - “Mere” (no angļu valodas tulkojuma – “vienkāršs, tīrs, parasts”).

Surimi un jūras kāposti

Savu ekspansiju Eiropā Šnaideri sāka ar Rumāniju. Sākums nebija viegls – 2018. gada oktobrī “Mere” vēra durvis nelielā Snagovas ciematā, kas atrodas 40 kilometru attālumā no Bukarestes. Šnaideriem bija nepieciešams gads, lai atvērtu šo veikalu, lai gan 2018. gadā bija plānots, ka Rumānijā tiks atvērti pat 15 veikali. “Bija ļoti grūti – bija problēmas ar aprīkojumu un citām lietām,” sūdzējās Rumānijas “Mere” pārvaldnieks Daniels Vasile.

Ienākot jaunā tirgū, “Mere” uzstādījums bija kļūt par lētāko zemo cenu veikalu valstī. Rumānijā par galvenajiem konkurentiem kļuva “Lidl” un “Penny Market”. “Mūsu “Mere” “vecāks” ir veikalu tīkls “Svetofor” Krievijā. Mūsu galvenā priekšrocība – par piekto daļu zemākas cenas nekā citur tirgū. Tas ir sarežģīti, bet, ja mēs to nesasniegsim, tad preces nenonāks mūsu veikalos,” sacīja Vasile.

“Mere” koncepcija ir ļoti līdzīga tai, kas tiek piekopta “Svetofor” veikalos. Veikali ir 800 – 1200 kvadrātmetrus plati, un tiem jāatrodas “nedzīvojamas ēkas pirmajā stāvā nelielā vai vidēja izmēra pilsētā, kur dzīvo cilvēki ar zemu finansiālo potenciālu”. Turklāt pie veikaliem ir jābūt vietai vismaz 30-40 automašīnām. Tāpat ir vēl citi noteikumi.

Piemēram, veikaliem jābūt pietiekamā attālumā no mācību iestādēm un baznīcām, lai nerastos problēmu ar alkohola tirdzniecības atļaujas saņemšanu.

Vidējais nodarbināto skaits veikalā ir 11 cilvēki, bet investīcijas viena veikala izveidē ir aptuveni miljons eiro. Pēc Rumānijas “Mere” vadītāja vārdiem, pirmo peļņu veikali sāk gūt gadu pēc darba sākšanas.

Preču sortiments ir no 800 līdz 2000 – trešā daļa ir nepārtikas preces. Ražotāji – mazpazīstami Eiropas zīmoli vai lielo ražotāju apakšzīmoli, kuru preces tiek ražotas Ukrainā, Moldovā, Ungārijā, Vācijā, Turcijā un citur. Lielākajai daļai preču jābūt ar ilgu uzglabāšanas termiņu, un nekas kategorijā “svaigs” (piemēram, augļi un dārzeņi) netiek pārdots. Visīsākais derīguma termiņš šajos veikalos ir desām.

“Mere” noteikumi ir stingrāki nekā “Svetofor”: preču cenai, ņemot vērā arī piegādes izmaksas, ir jābūt par 20-30% zemākai nekā konkurentiem. To var panākt, samazinot izmaksas uz iepakojumu.

“Mums nav vajadzīgi koši un uzmanību piesaistoši iepakojumi. Salīdzinot ar zināmiem zīmoliem ar reputāciju, cenu atšķirībai ir jābūt pat 50%,” teikts “Mere” Polijas mājaslapā. Piegādātājam preces ir jānogādā uz veikalu par saviem līdzekļiem un turklāt jānodrošina iespēja atgriezt visas nepārdotās preces. “Mere” ar piegādātājiem norēķinās ik nedēļu, ņemot vērā pārdoto preču apjomu. Atbildību par preču importēšanu caur muitu arī uzņemas piegādātājs.

Viens no piegādātājiem ir Baltkrievijas uzņēmums “Santa Bremor”, kas ir viens no lielākajiem zivju produktu izplatītājiem Eiropā. 2021. gadā šis uzņēmums sāka sadarboties ar “Mere” tīklu Vācijā. “Izstrādājām sortimentu un iepakošanas risinājumus tā, lai tas būtu atbilstošs veikala prasībām. Piegādājam tās preces, kas ir visvairāk pieprasītas “Mere” veikalos, – surimi, jūras kāpostus, siļķes un citas zivis,” norāda “Santa Bremor” direktora vietnieks Jaroslavs Bondarčuks.

“Aldi” no sešdesmitajiem

Nostiprinot pozīcijas Rumānijā, “Mere” ienāca Vācijas tirgū. Vācijas avīzes veikalu tīklu sagaidīja ar virsrakstiem, “brīdinot par briesmām “Lidl” un “Aldi” (attiecīgi 12 000 un 10 000 veikalu Vācijā) veikalu impērijas”. Tika rakstīts, ka “brāļi no Sibīrijas vēlas iekarot savu vietu zemo cenu tirgū”, bet pircēji “Mere” veikalus salīdzināja ar “Aldi” veikaliem 1960. gados, kad vācu tirgotāji preces pārdeva no kastēm, kas sakrautas uz paletēm.

2017. gada rudenī Berlīnē tika reģistrēta kompānija “TS Markt GmbH” ar 25 000 eiro pamatkapitālu. Pēc Vācijas uzņēmumu reģistra datiem, šis uzņēmums kā darbības sfēras norādīja ne tikai preču tirdzniecību, bet arī to importu un eksportu, kā arī loģistikas pakalpojumu sniegšanu un savu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.

Divu gadu laikā “TS Markt” atvēra sešus veikalus dažādās Vācijas austrumu daļas pilsētās. Šāda izvēle ir ekonomiski izdevīga “Torgservis” kas sadarbojas ar piegādātājiem no Austrumeiropas – ja preces tiek iepirktas šajās valstīs, “Mere” nav nepieciešamas noliktavas uz vietas Vācijā.

Vēl viens iemesls par labu veikalu atvēršanai Vācijas austrumu daļā – iedzīvotāji.

“Šeit nozīmīga daļa iedzīvotāju ir cilvēki, kas ieradušies dzīvot Vācijā no bijušās Padomju Savienības,” izdevumam “Forbes” sacīja Vācijas iedzīvotājs, kuram bija darba intervija “Mere” attīstības menedžera amatam.

Pēc viņa vārdiem, vakance izrādījās visai neinteresanta.

“Uzņēmums ir ieinteresēts vietējos vācu uzņēmējos, kas zina krievu un vācu valodu, taču piedāvā salīdzinoši nelielu algu. Turklāt darba devējs menedžerim atsakās apmaksāt mobilos sakarus un transporta izdevumus, lai gan darba specifika paredz daudz braucienu un sazvanīšanos ar potenciālajiem partneriem. Tāpat darbiniekam vajadzīgs savs personīgais dators,” sacīja “Forbes” sarunu biedrs.

Veikalu pārvaldīšanu Šnaideri galvenokārt uztic “savējiem”. Viktors Gorodeckis, kurš ir “TS Markt GmbH” vadītājs, iepriekš bija 70 “Svetofor” veikalu reģionālais menedžeris Sverdlovskas apgabalā. Savukārt Vācijas pilsētā Cvikavā veikalu direktors ir Vadims Popovs, kurš iepriekš bija veikalu menedžeris Tatarstānā.

2019. gadā Berlīnes galvenā “TS Markt” biroja bilance bija 925 556 eiro. Pēc Vācijas biznesa mērogiem, tā ir pietiekami nozīmīga summa, lai uzņēmumu vairs neuzskatītu par nelielu. Salīdzinot ar “Svetofor” finanšu rādītājiem, Vācijas dati ir nelieli, taču Šnaideri ir pārliecināti par saviem panākumiem Eiropā.

Ideālais pēc-covid veikals

2020. gada jūlijā “Mere” savas durvis vēra arī Polijā – dienvidos esošās Čenstohovas pilsētā. Šajā valstī “Torgservis” plānoja ienākt jau 2018. gadā, taču tas tik ātri nenotika. Vietējā prese atzinīgi novērtēja veikala ienākšanu vietējā tirgū, jo pandēmijas laikā pircēji centās ekonomēt savus līdzekļus, bet taupības režīma laikā “Mere” “esot gluži kā ideāls veikals”.

Pandēmija palēnināja, bet ne atcēla Šnaideru plānu piepildīt Eiropu ar lētiem veikaliem. Pēdējā pusotra gada laikā “Mere” zīmols ir paplašinājis savu ģeogrāfiju, atverot veikalus ne tikai Rumānijā, Vācijā un Polijā, bet arī Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Bulgārijā, Spānijā, Lielbritānijā un Grieķijā. Tuvākajos plānos ir arī Francija, Itālija, Austrija un Serbija.

Augustā kļuva zināms, ka Šnaideriem ar Eiropu ir par maz – tiek plānots atvērt “Mere” veikalus arī ASV. Par to liecina “Mere” darba piedāvājums – tiek meklēts komerciālā nekustamā īpašuma speciālists Džordžijas un Alabamas štatā. Amerikāņu analītiķi norāda, ka “Aldi” un amerikāņu “Save A Lot” veikalu tīkli tikai savas darbības pirmsākumos strādājuši pēc tādas taktikas, kā to pašlaik dara “Mere”.

Tiek norādīts, ka “Torgservis” ir atvēris lielu biroju Barselonā, kurā ir IT, izstrādes un iepirkumu nodaļas, un šajā birojā strādā 40 cilvēki. Reģionālajās komandās strādā galvenokārt krievi.

“Pagaidām visas darba vietas ir nokomplektētas, bet nākotnē turpināsies attīstība un tiks atvērti veikali lielākajās Spānijas pilsētās. Tad arī meklēsim jaunus darbiniekus darbam centrālajā birojā ar spāņu un krievu valodas zināšanām,” sacīja “Mere” attīstības menedžeris Valensijā Dmitrijs Ļapins.

Profesors Tomass Robs no Bonnas universitātes uzskata, ka gadījumā, “ja pat “Mere” atvērs 100 veikalus Austrumvācijā kā plānots, tad šajā reģionā veikalu tirgus daļa nesasniegs pat 10%.

Īstermiņā “Mere” koncepcija var veiksmīgi nostrādāt, taču lielos vācu tirgus spēlētājus – “Lidl” un “Aldi” tas neapdraud.”

“Ir grupa cilvēku, kas faktiski ir atkarīgi no zemas cenas. Tomēr šāda grupa ir pārāk maza. Viens no lielākajiem izaicinājumiem “Mere” būs radīt ilgtermiņa sadarbību ar lieliem un uzticamiem piegādātājiem,” norāda Robs.