:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2021/03/02/13658047t1h714a.jpg)
Pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs Augusta puča 30.gadadienā izteicies, ka Krievijas sabiedrībai jāiestājas pret "varas uzurpāciju", vēsta raidorganizācija RFE/RL.
Gorbačovs: Krievijas sabiedrībai jāiestājas pret varas uzurpāciju (8)
90 gadus vecais Gorbačovs norādīja, ka pēc 1991.gadā notikušā apvērsuma mēģinājuma gūtās mācības mūsdienu Krievijai "joprojām ir svarīgas".
"Iestāties par demokrātiskiem principiem un likuma varu, izslēgt jebkādu iespēju uzurpēt varu - tās ir lietas, par ko sabiedrībai un valdībai vajadzētu būt atbildīgām," vēstīts "Gorbačova fonda" vietnē publicētā paziņojumā.
"Es ticu, ka Krievijas vienīgais pareizais ceļš uz attīstību ir demokrātisks.
Tas ir vienīgais ceļš, kādā mūsu valsts var attīstīties uz atrisināt problēmas."
1985. gada martā, kad Padomju Savienības režīms piedzīvoja gan ekonomisku, gan sociālpolitisku krīzi, par PSRS kompartijas līderi ievēlēja 54 gadus veco Mihailu Gorbačovu, kurš apņēmās no krīzes atrast izeju. Gorbačovs uzskatīja, ka atrisinājums meklējams režīma liberizācijā un lielās reformās. Viņš uzskatīja, ka ir jāsteidz modernizēt stagnējošā padomju ekonomika un jāizskauž korupcija. Tādējādi tika sākta tā saucamā perestroika, kas galu galā noveda līdz revolūcijai un sociālisma sistēmas kraham.
Valsts ārkārtējā stāvokļa komitejas (VĀSK) valsts apvērsuma mēģinājums ilga no 1991. gada 19. līdz 21. augustam, un tā laikā valstī uz sešiem mēnešiem tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, ieviesta cenzūra, Maskavā tika ievests karaspēks, kā arī tika arestēts Gorbačovs, cenšoties apturēt viņa reformas.
Pēc puča vairākas padomju republikas, tai skaitā Latvija, pasludināja neatkarību.
Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins cenšas pozicionēties kā valsts vadītājs, kurš ieviesis kārtību pēc 90.gadu jukām. Pēdējos gados Krievijā pieņemti vairāki likumi, kas ierobežo demokrātiskās institūcijas, neatkarīgo žurnālistiku, opozīcijas politiķus un cilvēktiesību organizācijas.