Savukārt Satversmes 95.pants, kurā nostiprināts cilvēka cieņas princips, uzliek valstij pienākums par leģitīmu jeb likumīgu atzīt tikai tādu rīcību, kas neapdraud cilvēka cieņu, bet no 99.panta izriet tiesības izvēlēties saņemt noteikta veida ārstēšanu vai atteikties no tās reliģiskās pārliecības dēļ.
Tādējādi Satversme garantē personai tiesības pieņemt lēmumus jomās, kas skar personas dzīvi, tiesības lemt par savu ķermeni, pieņemt vai atteikties no ārstēšanas kopumā vai no kāda konkrēta veselības aprūpes pakalpojuma. Tiesībsargs norādīja, ka minētās normas liedz valstij veikt jebkādas medicīniskas manipulācijas, piemēram, vakcināciju, pret personas gribu, piespiedu kārtā, līdz ar to tiesībsargs uzskata, ka Satversmes 111.pantu nav nepieciešams papildināt ar teikumu "Piespiedu vakcinācija ir aizliegta."
Savukārt attiecībā uz otrajā teikumā iekļauto pamattiesību ierobežojumu aizliegumu, jānorāda, ka pamattiesības garantē personas brīvību, taču šo brīvību valstij jāgarantē ekskluzīvi nevis vienai konkrētai personai, bet visām personām vienlaikus. Šā iemesla dēļ vienas personas pamattiesības ierobežo citas personas pamattiesības.
Tiesību zinātnē ir nostiprināts, ka lielākā daļa pamattiesību nav absolūtas, un, pastāvot noteiktiem apstākļiem, valsts var tās ierobežot.
Tiesībsargs skaidroja, ka minētais princips izriet no starptautiskajiem dokumentiem un ir iestrādāts Satversmes 116.pantā, kas noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108.pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz Satversmes 99.pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.