Pasaulei nevajadzētu ignorēt risku, ka Afganistāna pēc islāmistu kustības “Taliban” atgriešanās pie varas atkal kļūs par starptautiskā terorisma grupējumu drošo patvērumu. Tomēr uz šādu perspektīvu nevajadzētu arī pārāk koncentrēties, jo tas aizēno humanitāro katastrofu, kas šobrīd visu mūsu acu priekšā izvēršas Afganistānā.
“Taliban” mērķis Afganistānā ir izveidot teokrātiju vai islāma emirātu, tomēr grupējums līdz šim nav paudis ambīcijas izvērst savas aktivitātes ārpus Afganistānas.
Salīdzinājumam, grupējumam “Al Qaeda” nav nacionālās identitātes, nedz tas atzīst jebkādas robežas. Tā ir bezrobežu kustība, kam ir struktūrvienības visā pasaulē un kas savu ideoloģiju izplata jebkuriem līdzekļiem, ieskaitot vardarbību.
Tomēr jāņem vērā, ka “Al Qaeda” šobrīd ir vien ēna no grupējuma kādreizējās varenības. Neatlaidīgie ASV triecieni ir būtiski iedragājuši “Al Qaeda” spēju īstenot nopietnos uzbrukumus Rietumu mērķiem - grupējumam trūkst nepieciešamo darbības jaudu. Tikmēr transnacionālais džihādisms ir izpleties tālu aiz Afganistānas robežām, no Tuvajiem Austrumiem līdz Āfrikai un Dienvidāzijai.
Baudot “Taliban” sniegto patvērumu, “Al Qaeda” var atgūt zaudēto varenību. Šādu iespējamību un draudus, ko tas rada Rietumiem, nevajadzētu izslēgt, tomēr šobrīd “Al Qaeda” trūkst gan harismātisku līderu, gan apmācītu virsnieku, kas atjaunotu un uzmundrinātu kaujinieku rindas. Šobrīd nemaz īsti nav skaidrs, vai pašreizējais “Al Qaeda” vadītājs Aimans al Zavahiri vispār ir dzīvs.