Atklāts Stradivāri vijoļu noslēpums (1)

Kā izrādās, šo klasisko vijoļu izcilās skaņas pamatā nav tikai prasmīga meistara darbs, bet arī veids, kādā apstrādāts koks. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Angewandte Chemie”, zinātnieki lielākoties koncentrējās uz vijoles koka korpusu, kas ir svarīgākā akustiskā instrumenta skaņu veidojošā daļa. Stradivāri un Gvarnēri izgatavotajām vijolēm korpuss veidots no relatīvi plāna koka, salīdzinot ar mūsdienu standartiem. Turklāt šis koks tika ķīmiski apstrādāts.

“Šajā pētījumā noskaidrojās, ka Stradivāri un Gvarnēri bija pašiem sava individuāla koka apstrādes metode, kurai viņi piešķīra lielu nozīmi. Kādā brīdī viņi saprata, ka īpašs sāls, ko viņi lietoja koksnes impregnēšanai, arī sniedza mehānisku stiprību un labākas akustiskās īpašības,” stāstīja bioķīmiķis Džozefs Nagivāri.

Ideja par to, ka ķīmiskā apstrāde varētu būt Stradivāri un Gvarnēri vijoļu izcilās skaņas pamatā, jau iepriekš ir pētīta un pārbaudīta, tomēr jaunajā pētījumā zinātnieki gājuši vēl tālāk, identificējot substances, kuras šie vijoļu meistari lietoja, vēstīts vietnē "Science Alert".

Izmantojot dažādas tehnikas, to skaitā arī spektroskopiju, mikroskopisko analīzi un dažādas ķīmiskās tehnikas, pētnieku komanda spēja identificēt boraka, cinka un vara sulfātu, alaunu un kaļķūdeni, kas kalpoja kā koka apstrādes vielas.

Meistaru mērķis bija panākt to, lai koks ilgāk saglabājas, kā arī uzlabot vijoles akustiku. Boraks, piemēram, kā konservants tika lietots jau Senajā Ēģiptē.

Šīs ķimikālijas tika atrastas viscaur kokam. Tas nozīmē, ka ar tām netika tikai apstrādāta virsma. Visticamāk, koks kādu laiku tika mērcēts šo ķimikāliju maisījumā.

“Ķimikāliju klātbūtne norāda uz sadarbību starp vijoļu meistariem un tā laika vietējo aptieku,” piebilda Nagivāri.

Mūsdienās ir saglabājušies tikai daži simti Stradivāri un Gvarnēri vijoļu, tāpēc ir ļoti svarīgi līdz pēdējam izzināt meistaru paņēmienus instrumentu radīšanā.