Desmit būvkompānijas, vismaz sešu gadu periodā vismaz 70 pārrunāti iepirkumi, 16,6 miljonu eiro naudas sods – Konkurences padomes (KP) lēmums sodīt tā dēvētā būvnieku karteļa dalībniekus par ilggadēju aizliegtu vienošanos saistībā ar dalību būvniecības iepirkumos pamatīgi satricināja jau tā skandāliem visai bieži apvīto nozari. Turklāt viens no iesaistītajiem uzņēmumiem – SIA “Velve” – savu dalību kartelī visai negaidīti jau ir atzinis, kas varētu apgrūtināt citu būvnieku iespējas tiesā atspēkot KP secinājumus. Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto” vēsta, ka būvnieki lielākoties tikās visai diskrētā vietā – slēgtas teritorijas tālā nostūrī pašā Lielupes krastā nelielā konteinertipa mājiņā.
Būvnieku karteļa sarunas. Guntis Rāvis: "Davai. Esmu tikai par!" (8)
“De Facto” izdevās tā dēvēto būvnieku karteļa sarunu vietu nofilmēt no upes. Būdiņas, kas atrodas bijušā zvejnieku kolhoza “Jūraslīcis” teritorijā, namatēvs bija Guntis Rāvis no “Skonto Būves”, kurš pie sevis aicināja izsmalcinātu publiku: vairāku citu būvuzņēmumu vadītājus, īpašniekus, patiesos labuma guvējus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) fiksēto sarunu laikā Rāvis bija pastarpinātais līdzīpašnieks SIA “Baltā kāpa”, kurai pieder plašā teritorija Jūrmalā pie Lielupes ietekas jūrā. Nelūgti viesi slēgtajā teritorijā iekšā tikt nevar. No vārtiem necilā konteinera tipa ēka, kurā regulāri pulcējās ietekmīgi būvniecības nozares spēlētāji, nemaz nav redzama.
No 12 Konkurences padomes (KP) lēmumā aprakstītajām sarunām desmit, arī visai plaši apmeklētas, notika tieši “Jūraslīcī”. KP lēmums ir anonimizēts, taču sarunu dalībnieki ir vienkārši atšifrējami pēc viņu amatiem. Pirmā saruna fiksēta 2015.gada sākumā, kad pie Rāvja viesojās SIA “RE&RE” līdzīpašnieki Ainārs Pauniņš un Didzis Putniņš, kā arī SIA “Velve” pārstāvējušais Māris Martinsons. Šajā sarunā paustais Konkurences padomei lika secināt, ka aizliegtā vienošanās starp šīm trim kompānijām pastāvējusi vēl pirms 2015.gada.
“2015.gada 16.janvāris
M.Martinsons: - [..] Bet nu, teiksim, ja runājot vienkārši par VEFu [..] ir garām jau. [..] tāda bija vienošanās, ka viņš paņems Ziemeļblāzmu. Kaut vai tas bija sen un tā tālāk. Jūs paņemat muzeju. Un Guntim [Rāvim] palika VEFs, nu. Tāda bija tā runa, jā, toreiz. Un toreiz vienkārši kā, visu arī izdarīja un tā tālāk. Kā tur bija un kas bija, bet nu vienkārši, nu, gala rezultātā viss, viņš dabūja tā, kā bija runāts. Un tagad palika VEFs. To, ka viņš negāja divus gadus, tas jau, nu. It kā pēc būtības darbi pienācās, nu, it kā, it kā, it kā Guntim tas VEFs. (..)”
2015.gada vasarā sarunu dalībnieku loks paplašinās. Jūlijā četrotnei pievienojas Juris Kravalis no SIA “Abora”, SIA “Arčers” patiesais labuma guvējs Armands Garkāns un Māris Saukāns no “RBSSKALS Būvvadība”, bet augustā klāt nāca arī SIA “Merks” vadītājs Oskars Ozoliņš un Artjoms Milovs no “LNK Industries”. Lokam paplašinoties, aktualizējās arī sarunas par jaunu vienošanos.
“2015.gada 27.augusts
G.Rāvis: - Bet nu. Tas būtu pareizi. ... Artjoms [Milovs] saka, viņš saka - tu zini, nu, kad jūs tur ar tiem VEFiem krāmējāties, es vēl, kā saka, nezinu, kur biju. (..)
A.Pauniņš: - Nu, mēs tad varam.
G.Rāvis: - Armands [Garkāns] kaut ko atceras tā kā. Ainārs [Pauniņš] kaut ko atceras.
A.Pauniņš: - Nu, bet varbūt tad vajadzētu iesākt ar jaunu sarakstu par šo gadu. Par tuvākiem projektiem.
G.Rāvis: - Davai. Es esmu par. Esmu tikai par.”
Visai izvērsti savu redzējumu par to, kāpēc nepieciešama savstarpējā sapratne – šis termins sarunās uzsvērts vairākkārt – sniedza Armands Garkāns.
“2015.gada 27.augusts
A.Garkāns: - (..) bija viedoklis, kad, droši vien, kad nav nozīmes runāt piecatā vai sešatā, kad jārunā ar tiem, ka šobrīd ir, kas šobrīd ir spēcīgākie un lielākie, un, un, un tad, ja, ja var, tad kaut ko runāt un domāt. Lai nestrādātu visu pa dempingiem. Mēs ar Juri [Kravali] braucām, starp citu, šurp un, un sapratām, ka tūliņ būs tādi sūdi, ka mēs esam tā nodzinuši paši sev cenas nost. (..) Un tad tā doma ir, vai mēs varam katrs varbūtās mazāk strādāt, bet kaut ko nopelnīt, lai paliek nodokļiem un attīstībai daudzmaz, (..) ka varbūt tad mēs varam neplēsties.(..) Man viens mērķis tikai: kaut ko darīt un nopelnīt beigās kaut kādu naudu. Un, un ko tu vari, ja apgrozījums 60-70 miljoni, mēs beigās esam pusmiljonu nopelnījuši, nu! Priekš kam! Tad labāk tos 70 miljonus būvē trīs un katrs nopelna to miljonu. (..) Un, un kolēģi ir, kas pirmo reizi ir piekrituši uz šejieni braukt tad.
J.Kravalis: - Viņiem jāpajautā tagad. Es domāju, ka ....... atbraukt, bet jautājums ir par formātu. Vai šis formāts viņiem, vai šis formāts ir pieņemams.
A.Garkāns: - (..) Un tas, ka viņi arī ir atbraukuši, es domāju, tas arī nozīmē to, ka viņiem arī nav vēlme strādāt par velti, jā, un, un mocīties. Un, un, ka viņi ir gatavi kaut ko darīt, lai tā nebūtu. Un tad tas vien jau, man liekas, ir tāda pirmā, pirmā labā ziņa. (..)”
Pulciņa jaunpienācēja Artjoma Milova teikto KP iztulkoja kā vēlmi piedalīties kartelī un mudinājumu, ka ir nepieciešams jauns dalībnieku starpā dalāmo iepirkumu saraksts.
“2015.gada 27.augusts
A.Milovs: - (..) Lūk, jūs teicāt, ka vajag, lai visi tur aizmirstu vai atliktu savus vecos apvainojumus, un tur tā tālāk. Tas ir, ja mēs sakām, ka visi to saliek skapī, tad kopā ar to droši vien ir saprātīgi salocīt skapī arī kaut kādas vecas vienošanās par to, ka kaut kam kaut kas tur pienākas un tā tālāk. (..) Nu, tas ir kaut kāds tāds, lūk, viens no pirmajiem pamatprincipiem. Jā?
G.Rāvis: - Nu bet kā tad ar cieņu pret vecākajiem? (Smejas.)
A.Milovs: - Tur tas paliek. Bez šaubām. (Smejas.) Otrkārt, tas ir, lai šai sarunai būtu kaut kāda konkrētība, laikam nepieciešams patiešām kaut kāds saraksts, darba grupa, kura, nu, paskatīsies, kas būs tuvākajā laikā, kaut kā uzrakstīs. Tad varēs pāriet no vārda, no vārdiem “draudzēsimies tur” pie kaut kādas, kaut kādām konkrētām darbībām.”
Kratīšanās dažādu kriminālprocesu ietvaros gan pie Milova, gan pie “Skonto Būves” pārstāvja Ivara Millera KNAB bija atradis dažādus materiālus, kas Konkurences padomes ieskatā bija piezīmes par lielo būvniecības iepirkumu sadali starp karteļa dalībniekiem. Savukārt sarunu dalībnieku piesardzība, piemēram, ārpusē atstājot telefonus, liecinot, ka viņi apzinājušies savu darbību pretlikumību, uzskata Konkurences padome.
Par to liecinot arī citi apstākļi. Piemēram, Garkāns, kurš kopā piedalījās piecās sarunās: trijās “Jūraslīcī” un divās šaurā laukā – “Taureņu” pirtī ar Martinsonu, no 2016.gada vidus uz sarunām nebrauca. Sarunu dalībnieki sūdzas, ka Garkāns ne ar vienu netiekoties un komunicējot caur juristiem, jo kāds viņam sastāstījis, ka viņš esot karteļa vadītājs.
Pārējie (arī Millers un Valdis Koks no “RERE Būve”) dažādās kombinācijās “Jūraslīcī” tiekas līdz pat 2018.gada vidum. To, cik pašpārliecināti būvnieki tolaik jutās, visai spilgti rāda saruna par Ventspils koncertzāles iepirkumu.
“2017.gada 30.jūnijs
J.Kravalis: - Nē, nu es, es jau saku, nu “Merku” un “[Ostas] Celtnieku” jau arī Ventspils, konceptuāli jau neviens negribēja redzēt. Viņi gribēja redzēt Garkānu, gribēja re-, redzēt vēl kādu.
G.Rāvis: - Atbalsta ne jau viņi.
J.Kravalis: - Ne jau viņi. Ne jau viņi lemj, ko viņi grib. Mēs jau šeit tāpēc šeit sēžam. …
G.Rāvis: - Mēs lemjam. Beidzot, (**)! [uzsit pa galdu] A? Māri, ko, tā ir? (**), ja?
M.Martinsons: - Mhm. (..)”
Tagad gan šī bravūra šķiet pazudusi. Tā gan vēl pieturējās, sniedzot paskaidrojumus KP, piemēram, lielākoties apgalvojot, ka sarunas neatceras vai nesaprot. Nu “Skonto Būves” bijušais vadītājs Rāvis ar sabiedrisko attiecību pārstāvja starpniecību interviju “De Facto” atteica, jo citu procesu dēļ advokāts viņam neesot atļāvis publiski runāt. Rāvis un Millers šobrīd ir apsūdzēti lietā par iespējamu politiķes Baibas Brokas kukuļošanu saistībā ar Latvijas Universitātes būvdarbu iepirkumu. Pauniņš un Putniņš no “Re&Re” lēmumu par turpmāko rīcību, tai skaitā par publisko komunikāciju, pieņemšot pēc rūpīgas iepazīšanās ar KP dokumentāciju. Savukārt Milovs interviju nesniegšot, jo “LNK Industries” nepiekrīt KP secinājumiem, tāpēc nemaz neesot par ko runāt.
Armands Garkāns, kurš līdz 2016.gada sākumam bija SIA “Arčers” valdes priekšsēdētājs, bet vēlāk – patiesais labuma guvējs, sniegt interviju “De Facto” arī nepiekrita, taču atbildēja rakstiski: “Visus būvnieku lietas apstākļus vērtēja gan KNAB, gan KP. Ne vienas, ne otras iestādes lēmumā nav atzīts, ka būtu konstatēta cenu saskaņošana un paaugstināšana. Ņemot vērā iepriekš minēto, nesaprotams, kāpēc publiskajā telpā nepārtraukti tiek kultivēta informācija par miljonos mērāmiem valstij nodarītiem zaudējumiem.”
Bijušais “Arčers” vadītājs uzsver, ka KNAB lēmumā “skaidri un nepārprotami” norādīts: “(..) taču izmeklēšanas laikā netika iegūti pierādījumi iespējamai cenu saskaņošanai starp konkrētām fiziskām personām (..)”. “KP savu lēmumu sodīt būvniekus pamato ar iespējamu sarunu audioierakstu atšifrējumos konstatētu aizliegtu vienošanos. Šo pašu iespējamo sarunu saturu pārbaudīja arī KNAB, līdz ar to grūti izskaidrot, kā divas iestādes, pētot vienu un to pašu materiālu, var pieņemt divus absolūti atšķirīgus lēmumus. KNAB lēmumā norādījis, ka “(..) lietā nav iegūti jebkādi pierādījumi tam, kuras personas faktiski piedalījušās cenu saskaņošanas procesā.” Tajā pašā laikā KP atradusi gan pierādījumus, gan identificējusi konkrētas personas,” turpina Garkāns.
Garkāns arī raksta, ka atturēšoties paust vērtējumu “par KP atšķirīgo un nevienlīdzīgo attieksmi” pret lietā iesaistītajiem būvniekiem: “Piemēram, pie vieniem un tiem pašiem apstākļiem kādi iespējamā karteļa dalībnieki tiek sodīti, bet citi attaisnoti. Tāpat lietā noteiktie naudas sodi ir nesamērīgi, salīdzinot ar KP piemērotajiem naudas sodiem tirgus dalībniekiem citās tautsaimniecības nozarēs. Vērtējiet paši!”
Tikai rakstisku atbildi sniegt gatavs bija arī vairākos kriminālprocesos iesaistītais Māris Martinsons, kurš dažas nedēļas esot ārpus Latvijas: “Par būvuzņēmuma SIA “Velve” attieksmi pret KP lēmumu es uzzināju pēc KP preses konferences. KP lietā es esmu sniedzis savus paskaidrojumus un paudis attieksmi pret KP izteiktajām aizdomām par aizliegtas vienošanās esamību - es tam noteikti nepiekrītu. Mans viedoklis arī šobrīd nav mainījies - es nepiekrītu KP secinājumiem. Man nav zināmi un es nevaru komentēt SIA “Velve” apsvērumus KP lēmumā konstatētā atzīšanai. SIA “Velve lēmumu atzīt vainu es arī komentēt nevaru.”
Par bijušo “Velves” īpašnieku Martinsonu tikai tagad publiski kļuva zināms, ka līdz pat 2019.gada augustam viņš “Velves” māteskompānijā AS “MN Holding” bija algots darbinieks – stratēģiskās vadības procesa vadītājs. SIA “Velve” savu dalību kartelī atzina, taču norādīja, ka tās atbildība izriet no valdes un “MN Holding” nepietiekamas kontroles pār Martinsona aizliegtajām darbībām, par kurām “Velve” neesot ne zinājusi, ne arī devusi norādījumus vai piekrišanu to veikšanai. Vai tagad “Velve” plāno piedzīt no Martinsona viņa radītos zaudējumus, piemēram, 2,1 miljonu eiro lielo naudas sodu? Šobrīd tāda iespēja netiek izskatīta, “De Facto” norādīja “MN Holding” pārstāve.