viņš stāsta, un var just, ka apgrūtinātas elpošanas dēļ arī runāšana brīžiem sagādā grūtības.
Aleksejam no jauna bija jāmācās gan elpot, gan staigāt. Pirmos soļus viņš spēra maijā – piecus mēnešus pēc saslimšanas. Uzkāpt pa trepēm vai pacelt ko smagāku viņš joprojām īsti nevar. Tomēr ārsti, ņemot vērā slimības smagumu, arī to sauc par brīnumu. To atzīst arī Alekseja sieva Margarita Saveļjeva, kas pati ir medicīnas māsa Jēkabpils slimnīcā, kur aprūpēti arī Covid-19 pacienti.
Par vīra dzīvību viņa nebeidz pateikties mediķiem, un arī cilvēkiem, kas kritiskākajā brīdī atsaucās ziedot asinis pārliešanai. “Tā atsaucība Jēkabpilī - kolēģi, bērnu klasesbiedri, draugi, vispār nepazīstami cilvēki – es vispār tādu atbalstu nebiju gaidījusi. Jo tās devas nāca simtiem iekšā tieši uz RAKUS priekš viņa. Un tiešām sirsnīgs paldies visiem par to,” viņa saka ar asarām acīs.
Ārsti atzīst, ka diemžēl daudzi līdzīgi gadījumi ir bijuši ar bēdīgākām sekām, un vairāk nekā 2000 Covid-19 izraisīto nāvju nelielajai Latvijai ir pārāk liels zaudējums. Taču lielas cerības, ka varēs atslābt, nedod jaunais Covid-19 paveids – Delta.
RAKUS reanimatologs Roberts Stašinskis stāsta: “Bēdīgākais ir tas, ka, runājot, piemēram, ar kolēģiem no Amerikas Savienotajām Valstīm, burtiski vēl runāju pirms pāris dienām, viņiem, atšķirībā no iepriekšējiem gadījumiem, šis jaunais paveids vairāk ķer jaunāka gada gājuma cilvēkus. Salīdzinājumā ar iepriekšējām formām tā gaita mēdz būt straujāka. Un, ja iepriekš pacienti ārstējās pat vairākus mēnešus un diemžēl liela daļa nomira, tad