"Balstoties uz pētījumiem un praksē redzēto, var droši apgalvot, ka bērnībā piedzīvotā vardarbība jebkādā formā negatīvi ietekmē bērna tālāko attīstību," norāda Bezborodovs. Viņš pauž, ka tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Proti, tās ir plastiskas, tās spēj mainīties, no kā arī izriet cilvēku spēja mācīties un apgūt jaunas iemaņas. "Jo jaunāks bērns, jo plastiskākas ir smadzenes, tas ir, jaunā vecumā ir vieglāk iemācīties jaunas lietas," piebilst Bezborodovs.
Piedzīvotā vardarbība bērnībā var traucēt smadzeņu attīstības procesu un pat mainīt to struktūru.
"Ir vairāki zinātniski pētījumi, tostarp ilgtermiņa novērojumi, kuri parāda, ka, ilgstoši piedzīvojot vardarbību tiek mainīta smadzeņu struktūra. Piemēram, ja bērnībā saskaras ar emocionālo vardarbību, ir novērots, ka pieaugušā vecumā šādam cilvēkam ir izmainīti tie smadzeņu reģioni, kas saistīti ar dzirdes informācijas uztveri un apstrādi," atklāj psihiatrs. Tāpat Bezborodovs min, ka cilvēkiem, kas bērnībā piedzīvojuši seksuālo vardarbību, ir izmainīta tā smadzeņu garozas daļa, kas atbild par jušanu.
Psihiatrs uzsver, ka šādas smadzeņu struktūras izmaiņas saistāmas ar cilvēka spēju pielāgoties pašsaglabāšanās nolūkos. Proti, bērns, augot vardarbīgā vidē, izjūt pastāvīgu apdraudējumu, līdz ar to smadzenes atrod veidu, kā pielāgoties, lai izdzīvotu.