Afganistānai draud ekonomikas sabrukums: starptautiskā sabiedrība dilemmas priekšā (9)

Ārvalstu valdības, palīdzības institūcijas un kompānijas turpina evakuēt strādājošos no Afganistānas. Līdz ar to rodas svarīgs jautājums – vai politiķiem un uzņēmumiem ir nepieciešams sadarboties ar valdošo grupējumu “Taliban”, vai arī pilnībā pamest Afganistānu ar 38 miljoniem iedzīvotāju?

Pēdējās nedēļas laikā “Taliban” ir uzsvērusi nepieciešamību pēc mierīgām attiecībām ar citām valstīm, sieviešu un neatkarīgo mediju tiesību ievērošanu. Tomēr bijušie diplomāti un akadēmiķi norāda, ka “Taliban” ir kaujinieku grupējums, kas līdz ar interneta ienākšanu prot izmantot tīmekļa resursus savā labā. Tomēr – šis grupējums ir tikpat brutāls kā deviņdesmitajos gados.

Pagātnē “Taliban” aizliedza sievietēm strādāt, meitenēm mācīties skolā, bet “nepareizi domājošie” tika nogalināti vai publiski pazemoti. Šī režīma lolota bija teroristu organizācija “al-Qaeda” kas sarīkoja 2001. gada 11. septembra teroraktus Vašingtonā un Ņujorkā, kas arī izprovocēja ASV un sabiedroto spēku ienākšanu Afganistānā.

Starptautiskās palīdzības aģentūras notiekošo sauc par paradoksu.

“Ja tu esi palīdzības organizācijas strādājošais slimnīcā, tu strādā arī tā režīma labā, kura leģitimitāte tiek apšaubīta. Tomēr, ja tu dodies mājās – kas notiks ar šo valsti?” jautā Stenfordas universitātes vēstures profesors Roberts Krūvs.

Afganistānas budžetā 70-80% līdzekļu ir starptautisko donoru sagādātā nauda. Nozīmīgu daļu no šiem līdzekļiem sniedz ASV Starptautiskās attīstības aģentūra. Bijušais ASV vēstnieks Afganistānā Maikls Makkinlijs pauž bažas, ka bez šiem līdzekļiem Afganistānas ekonomika vienkārši sabruks.

“Taliban”, visticamāk, pieprasīs nozīmīgu finansējumu no ārvalstīm, ja vien viņi neatgriezīsies pie deviņdesmito gadu beigu valdīšanas metodēm, kad, esot pie varas, viņi īstenoja pilnīgu minimālisma politiku. Narkotiku tirgošana viņiem nedeva iespēju saglabāt varu,” norāda Makkinlijs.

Starptautiskās sadarbības neizdošanās ar “Taliban” var radīt vēl dziļāku krīzi.

“Būs liels kārdinājums vienkārši pacelt cepuri un aiziet – tā, kā tas bija 1989. gadā. 12 gadus vēlāk sekoja 11. septembris,” atgādina Vašingtonas Stratēģijas un starptautisko studiju centra eksperts Daniels Runde.

Jautājums par miljardiem

Kamēr valdības un citas organizācijas evakuē tūkstošiem cilvēku no Afganistānas, joprojām daudzi miljardi dolāru ir Afganistānas rīcībā, liela daļa – Afganistānas Atjaunošanas fondā. ASV kopš 2002. gada šajā fondā ir ieguldījusi 145 miljardus dolāru.

Pasaules Banka nodrošina vairāk nekā divus miljardus dolāru lielu summu, lai sponsorētu 27 dažādus projektus, piemēram, automatizētu maksājumu sistēmas izveidi valstī.

Piektdien lidojumā no Kabulas Pakistānā esošajā Islāmbadā ieradās lidmašīna ar 350 evakuētajiem cilvēkiem – ieskaitot Pasaules Bankas un citu institūciju darbiniekus. “Reuters” norāda, ka Pasaules Bankas darbinieki, kuri iepriekš strādāja Kabulas nodaļā, ir evakuēti kopā ar savām ģimenēm.

“Mūsu darbs Afganistānā ir ļoti kritiski svarīgs reģiona attīstībai. Es ceru, ka mums būs iespējams dot pozitīvu efektu, līdzko situācija stabilizēsies,” rakstīja Pasaules Bankas prezidents Deivids Malpass.

Āzijas Attīstības banka, kurai ir plaša mēroga operācijas Afganistānā, “joprojām paliek uzticīga Afganistānas ekonomikas atjaunošanas un sociālās attīstības idejai”.

Nozīmīgs piemērs, ar ko vilkt zināmas paralēles, ir Āzijas valsts Mjanma, kas pērn piedzīvoja militāru apvērsumu. Februārī Pasaules Banka un Starptautiskais valūtas fonds apturēja visus maksājumus un šeit esošos projektus. Abas organizācijas norāda, ka tās ir apdraud pēkšņā varas maiņa valstī.

Skaidrības trūkums

Ņemot vērā skaidrības trūkumu un to, kurš atzīst jauno Afganistānas valdību par leģitīmu un kurš ne, Starptautiskais valūtas fonds ir apturējis valsts piekļuvi fonda resursiem, to vidū arī 440 miljonus vērtajām naudas rezervēm.

Uzņēmumi, to vidū arī ASV lielās sociālo mediju kompānijas un dabas resursu grupas ir sašķeltas, jo nav skaidrs, kā rīkoties attiecībā pret “Taliban” - visā starptautiskajā sabiedrībā trūkst vienprātības, atzīt vai neatzīt “Taliban” par leģitīmu valsts valdību.

“Mums ir ļoti rūpīgi jāvērtē visi paziņojumi, kas nāk no “Taliban” līderu mutēm. Lai viņus atzītu par leģitīmu valdību, grupējuma līderiem būs ļoti nopietni jāstrādā un jāpierāda, ka viņi ir reāli gatavi vadīt valsti,” saka Runde.

Savukārt ASV vēstnieks Afganistānā no 2011. līdz 2012. gadam Raiens Krokers stingri iebilst pret ASV spēku izvešanu no Afganistānas un norāda, ka “Taliban” nevar uzticēties.

“”Taliban” atkal kontrolē valsti, un ir skaidrs, ka viņi pie varas aicinās arī savus “al-Qaeda sabiedrotos. Tas nav tikai teorētisks drošības apdraudējums. Tie ir grupējumi, kas sarīkoja 11. septembra teororaktus. Viņi pa šiem 20 gadiem nav kļuvuši maigāki un laipnāki, tas noteikti jāpatur prātā,” sacīja Krokers.