Pēdējās nedēļās par vienu no aktuālajām tēmām kļuvusi Baltkrievija un migrācijas vilnis, kas no Baltkrievijas puses tiek spiests Latvijā un Lietuvā (arī Polijā situācija ir līdzīga). Pirms gada Baltkrievijas kaimiņvalstis berzēja rokas, gaidot informācijas tehnoloģiju (IT) sektora speciālistu, uzņēmumu un investoru masveida pārcelšanos, bet tieši gadu vēlāk šis prieks ir krietni saplacis un to nomainījušas bažas par mazāk kvalificēto irākiešu, irāņu un afgāņu plūdiem. Kā gada laikā mainījusies tik aktuālā tēma – baltkrievu bizness pārceļas uz Latviju?

Pēc 2020. gada 9.augusta Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajiem baltkrievu tautas nemieriem Latvijai bija labs Baltkrievijas uzņēmumu un kvalificētā darbaspēka piesaistes plāns, prognozes pozitīvas. Burtiski pāris nedēļu laikā tika izstrādāts plāns, kā atvieglot baltkrievu un Baltkrievijas uzņēmumu pārcelšanos uz Latviju. No Baltijas valstīm Latvija bija pirmā, kas baltkrievus aicināja pārcelties šeit uz darbu ar visām ģimenēm, pārcelt uzņēmumus, atvieglojot tiem bankas konta atvēršanu un vīzu izsniegšanu. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka visā Baltijā IT sektorā trūkst kvalificētu darbinieku, arī Lietuva nekavējoties izstrādāja vilinošu pārcelšanās piedāvājumu baltkrieviem. No Baltijas valstīm vienīgā šajā sakarā neiespringa Igaunija, kura izrādīja solidaritāti augstā līmenī, paceļot Baltkrievijas tēmu ANO Drošības padomē, bet nebija gatava baltkrieviem piedāvāt atvieglotu pārcelšanos. Bez Baltijas valstīm uz baltkrievu kvalificēto darbaspēku un uzņēmumiem cerēja arī Ukraina un Polija.

Ko baltkrieviem piedāvāja Latvija?

Jau 2020.gada augustā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aktīvi stāstīja, ka uzrunā Baltkrievijas uzņēmumus un ir izstrādāts saistošs piedāvājums tiem, kas vēlas pārcelties uz Latviju. Darbu sāka īpaša LIAA ātrās reaģēšanas komanda, kas sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi palīdzētu baltkrieviem paātrinātā procesā tikt pie Startup (jaunuzņēmumu) vīzām (termiņuzturēšanās atļauja uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tās saņēmējs plāno izveidot vai attīstīt inovatīvu produktu Latvijā), ES zilās kartes (termiņuzturēšanās atļauja, kas tās turētājam ļauj dzīvot un strādāt uz laiku līdz 5 gadiem ES valstī, kas izdevusi šo karti, un ļauj vienkāršotā veidā saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju), vai pagaidu uzturēšanās atļaujas tiem, kas neatbilda iepriekš minētajām kategorijām. Bez tam Latvija baltkrieviem tika reklamēta kā zaļa, droša ES, OECD un NATO dalībvalsts ar ātru internetu, kuru valdība neatslēgs, kā tas notika Baltkrievijā.