Četras Stīva Džobsa atziņas, kas joprojām aktuālas 10 gadus pēc viņa aiziešanas

Džobss mantojumā ir atstājis vairākas mācības, no kurām iedvesmu smelties var ikviens. Šeit ir vairākas nozīmīgas mācības, kas ir aktuālas arī šodienas pasaulē.

Neveiksme = jauna iespēja

Ideja, ka neveiksmes ir jaunas iespējas, jau ilgāku laiku ir aktuāla, tomēr lielākoties uzņēmēji ir par visām varītēm centušies izvairīties no kļūdām un neveiksmēm. Pat sliktāk – uzņēmēji savas kļūdas ir centušies slēpt un nerunāt par tām.

Džobss savukārt ir uzsvēris, ka kļūdas un neveiksmes patiesībā ir labas. Ja cilvēkam ir vēlme atpazīt un izprast kļūdas, tās var kļūt par panākumu atslēgu.

Labs piemērs ir tas, ka Džobsam neizdevās iegūt augstāko izglītību. Viņam 1973. gadā nācās izstāties no Rīda koledžas. Tomēr – viņš sāka apmeklēt priekšmetus, kas visvairāk patika. Viens no tiem bija kaligrāfijas kurss. Viņam tas ļoti patika, un vēlāk Džobss atzina, ka tieši kaligrāfijas kursi ietekmēja “Macintosh” datoru dizainu.

Svarīgākā atziņa ir tā, ka nereti neveiksme tiek pielīdzināta sakāvei. Tomēr tā vis nav. Neveiksme ir tā, kas parāda veidus, kas nedarbojas. Sakāve ir tā, kad cilvēks izvēlas padoties un neņemt vērā neveiksmes sniegtās mācības. Līdz ar to katram cilvēkam un uzņēmējam ir jāsaprot, ka tas, vai ņemt vērā kļūdas, vai vienkārši padoties, ir viņa paša izvēle, kas ietekmēs ceļu līdz panākumiem.

Saglabā ticību arī grūtākos laikos

Pieredze, ko gūstam šajā veselības krīzes laikā, ir viens no skarbākajiem grūto laiku piemēriem mūsdienu cilvēku dzīvēs. Ik dienas pieņemam lēmumus, kuros lielākā vai mazākā mērā tiek ņemti vērā drošības pasākumi (piemēram, vai pēc atgriešanās no ceļojuma būs jāievēro pašizolācija), vai kādi apstākļi būs uzņēmējdarbībā (kā aizkavējušās izejvielu piegādes). Tie ir apstākļi, ko mums ir ļoti grūti ietekmēt.

Tas atsauc atmiņā Džobsa citātu:

“Dažkārt dzīve tev iesit ar ķieģeli pa galvu. Taču nezaudē ticību!”

Biznesā vārds “ticība” izskan ļoti reti. Patiesībā grūtajos laikos tieši ticība ir ļoti svarīga. Tieši tā var izšķirt, vai uzņēmumam izdzīvot, vai arī aiziet nebūtībā.

Runājot par tehnoloģijām, Džobss ir arī teicis: “Tehnoloģijas nav nekas. Kas ir svarīgākais – ticība cilvēkiem, ka viņi ir pietiekami labi un gudri. Ja tu viņiem dod rīkus, tad viņi ar tiem izdarīs brīnišķīgas lietas.”

Tas, savukārt, sasaucas ar koncentrēšanos uz cilvēkiem. Uzņēmējdarbībā svarīgi ir būt tādu cilvēku lokā, kam uzticies, kurus vari cienīt, iedvesmot un kopā mācīties. Tāpat Džobss uzsvēris, ka arī produktu radīšanā galvenais ir paļauties nevis uz aptaujām vai algoritmiem, bet uz cilvēkiem.

“Ir ļoti grūti radīt produktu kādai konkrētai grupai. Visbiežāk cilvēki nezina, ko vēlas. Bet tas ir līdz brīdim, kad tu parādi, ko esi paveicis,” teica Džobss.

Šeit galvenā atziņa – koncentrējies uz cilvēkiem un to, ko tu viņiem piedāvā. Saproti, ko cilvēki vēlas, un sniedz viņiem to. Pašreizējā pasaulē tas noteikti būtu datu privātums un drošība, kā arī – viegli lietojams un pievilcīgs produkts.

Kas rada panākumiem bagātu dzīvi?

Ko tas nozīmē – dzīvot panākumiem bagātu, laimīgu dzīvi? Ja šo jautājumu uzdotu Stīvam Džobsam, atbilde varētu skanēt aptuveni tā:

“Tavs laiks ir ierobežots, tāpēc nezaudē laiku, dzīvojot citu dzīvi. Neseko dogmām, kas pastāv mūsu dzīvē, ņemot vērā to, ko citi cilvēki par tevi domā.

Neļauj citu viedokļu troksnim apslāpēt tavu iekšējo balsi. Pats galvenais – esi pietiekami drosmīgs, lai sekotu savai sirdij un intuīcijai!”

Džobss dogmu definē kā citu cilvēku domāšanas rezultātu un domas brīvības ierobežošanu. Neatkarīga domāšana ir tā, kas ļauj sekot savai sirdsbalsij un ļauj cilvēkam būt tādam, kāds viņš vēlas. Tieši tas ir laimīgas un veiksmīgas dzīves pamatā. Kā gan citādāk tikt galā ar dzīves izaicinājumiem, ar ko saskaramies katru dienu?

Esi muļķīgs

Šī ir pēdējā atziņa, kas saistāma ar Džobsa sacīto - “esi izsalcis, esi muļķīgs”.

Šis izteikums bija kā noslēgumi vārdi ietekmīgā septiņdesmito gadu žurnālā, kurā Džobss stāstīja, kā labāk organizēt savu dzīvi. Viņš skaidroja, ka “būšanu izsalkušam” ir viegli saprast – tā ir vēlme pēc atklājumiem, inovācijām un progresu, kā arī nevēlēšanos gulēt uz lauriem.

Savukārt “būšana muļķīgam” ir mazliet grūtāk saprotama. Neviens jau īsti nevēlas būt muļķīgs. Vismaz ne tradicionālajā izpratnē. Tomēr, ja mēs redzam muļķību kā vēlmi uzņemties riskus, kad citi mums saka, ka to vai ko citu nevajag darīt, tad tas nemaz nav tik muļķīgi. To pat varētu dēvēt par vizionāra rīcību.

Fakts, ka arī šis citāts ir aktuāls šodien, norāda, ka mums joprojām vajag pietiekami daudz spēka, lai caur savām darbībām redzētu vīzijas, kas ļauj ikvienam cilvēkam un uzņēmējam sekot savai sirdsbalsij, īstenot trakas (sākotnēji – arī šķietami muļķīgas idejas), kas var veiksmīgi mainīt dzīvi.