Kā sadusmot pirmo lēdiju, mierīgo un trauslo Brižitu Makronu?

Kā izrādās, Francijas pirmajai lēdijai Brižitai Makronai ļoti nepatīk atrasties uzmanības centrā, ko pieprasa viņas sociālā loma līdzās vīram.

Kopš pārcelšanās uz Elizejas pili prezidenta sieva pastāvīgi cenšas izvairīties no privātās dzīves publiskošanas. 

Tāpēc viņai bija īpaši grūti saglabāt mieru, kad žurnāliste un biogrāfe Gēla Čakalova viņai paziņoja, ka Makrona būs viņas jaunākās grāmatas galvenā varone.

Grāmatu "As long as we are both" (pārdošanā nonāca 25. augustā) Čakalova rakstīja vairākus gadus. Tieši tik daudz vajadzēja, lai Makronu pāris sveša cilvēka klātbūtnē justos ērti un uzvestos kā parasti.

Pat Brižitas un Emanuela radinieki bija pretimnākoši, un Čakalovai izdevās noskaidrot pat tādas kuriozas detaļas kā iesaukas, ko prezidentam piešķīruši viņa sieva un bērni.

Tomēr izrādījās, ka viss nevarēja notikt kā plānots, jo Makronas kundze nemaz negribēja būt šīs grāmatas varone.

"Es jums paskaidroju. Mana grāmata runās par jums abiem, ne tikai par prezidentu, jo šķita neiespējami par viņu rakstīt, nerakstot par jums," telefona sarunā ar pirmo lēdiju sacīja Gēla.

250 lappušu grāmatas mērķis ir izgaismot mīlas dēku starp diviem cilvēkiem, kuri satikušies pie vidusskolas galdiem, no kuriem viens ir 24 gadus vecāks par otru. "Attiecības, kurām visa Francijas valdība nevarēja iebilst, jo tās ir patiesas," kā apgalvo Čakalova.

Pēc Gēlas teiktā, pirmā lēdija sarunas laikā tapa pikta un, saltā balsī pateikusi: "Es nevēlos, lai kāds par mums runātu un rakstītu!" - nometa klausuli.

Čakalova piecus gadus veltīja pāra dzīves novērošanai. Nav pārsteidzoši, ka viņa atrada iespēju īpaši personīgi iepazīt Brižitu. Rakstniecei viņas darba iznākšana ir iespēja atklāt patieso personību, kas slēpjas aiz Francijas pirmās lēdijas formālā statusa.

Pēc Gēlas teiktā, ļoti ātri Francijas prezidenta sieva parādīja sevi kā neaizsargātu, pat ārkārtīgi jūtīgu sievieti. Vienā no grāmatas fragmentiem Čakalova apraksta "dzelzs masku", ko Brižita Makrona radījusi sev, lai pasargātu sevi no skarbas "reakcijas" uz viņu, jo aiz tās "slēpj lielu trauslumu".