Kopš pandēmijas sākuma birojā esmu bijis nepilnas desmit reizes un attālinātais darbs principā ir izslēdzis jebkādu nepieciešamību atrasties galvaspilsētas centrā. Visu to Čaka ielas epopeju esmu vērojis no malas, jo principā tas, kas ar to ielu notiek, manu ikdienu nekādi neietekmē. Variet tur izbūvēt sešu joslu maģistrāli vai padarīt to par parku ar veloceliņiem – reāli vienalga. Bet.

Publiskais aktīvistu un Rīgas domnieku cepiens par Čaka ielu, kur par katru cenu obligāti jāsaglabā veloceliņus nu jau ir kļuvis vienkārši smieklīgs. Jā, protams, galvaspilsētas centram jākļūst pievilcīgākam un nav baigi forši, kad tev aiz loga ir šoseja. Bet Rīgas centrs nav vienīgais pilsētas rajons.

Centrā dzīvo tikai 30844 iedzīvotāji, kas ir nepilni pieci procenti no Rīgas iedzīvotāju kopskaita. Un ir vairāk nekā trīs reizes mazāk par iedzīvotāju daudzumu Pļavniekos un Purvciemā kopā, kuriem, starp citu, tie paši veloceliņi visnotaļ pabojāja iespējas kaut kur laicīgi nokļūt ar sabiedrisko transportu.

Nav tā, ka mašīnu kaut kā maģiski kļūs mazāk. No pierīgas guļamrajoniem un tuvējām pilsētām 100 kilometru rādiusā cilvēki joprojām brauks uz Rīgu ar mašīnām. Ja šīs mašīnas nebrauks caur centru, tās neizzudīs, bet gluži vienkārši brauks caur citām pilsētas apkaimēm, kuras jau tāpat ir nerīdzinieku caurbrauktuves, padarot nepatīkamākus citus rajonus.

Komentāri (7)
CopyLinkedIn Draugiem X