Igaunijā izvēlēsies jaunu prezidentu; Kaljulaidai trūkst vajadzīgā atbalsta (1)

Lai prezidentu ievēlētu jau parlamenta balsojuma pirmajā kārtā, viņam jāiegūst vismaz divu trešdaļu deputātu atbalsts jeb 68 balsis.

Pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida, kuras amata termiņš beigsies 10.oktobrī, šomēnes pauda gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, taču

viņai nav pietiekama parlamentā pārstāvēto partiju atbalsta.

Savukārt Igaunijas sabiedrība tieši viņu vislabprātāk redzētu šajā amatā arī turpmākos piecus gadus - aptaujā, ko nesen veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Kantar Emor", par vēlamāko kandidāti viņu atzinuši 37% respondentu, bet triju vēlamāko kandidātu skaitā minējuši 51% aptaujāto.

Tikmēr abas valdošās koalīcijas partijas - Reformu partija un Centra partija - nolēmušas atbalstīt Igaunijas Nacionālā muzeja direktora Alara Karisa kandidatūru.

63 gadus vecais Kariss absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes ir biologs. No 2003. līdz 2007.gadam bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, no 2007. līdz 2012.gadam - Tartu Universitātes rektors, no 2013. līdz 2018.gadam - Igaunijas valsts kontrolieris, bet kopš 2018.gada ir Igaunijas Nacionālā muzeja direktors. Par savām galvenajām prioritātēm ievēlēšanas gadījumā viņš nosaucis izglītību, zinātni un inovācijas.

Tomēr abām koalīcijas partijām parlamentā kopā ir tikai 59 balsis, tādēļ Karisa izredzes būs atkarīgas no pārējo parlamenta frakciju deputātu balsojuma.

Viņa ievēlēšanai pietiktu ar opozīcijā esošās partijas "Tēvzeme" vai Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas atbalstu, ja kaut viena no tām izšķirtos par kopīgu nostāju, taču abi politiskie spēki jau paziņojuši, ka konsensu nav panākuši un to frakciju deputātiem būs tiesības balsot brīvi.

Tikmēr trešais opozīcijā esošais politiskais spēks - labēji populistiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) - prezidenta amatā gribētu redzēt bijušo parlamenta spīkeru Hennu Pelluāsu, bet nav gaidāms, ka par viņu varētu balsot citu partiju deputāti, un kandidāta izvirzīšanai vajadzīgs 21 deputāta atbalsts - par diviem deputātiem vairāk nekā EKRE frakcijā.

Kā notiek prezidenta ievēlēšana Igaunijā?

Ja pirmajā kārtā prezidents netiek ievēlēts, jau nākamajā rītā tiek izvirzīti jauni kandidāti un pusdienlaikā notiek otrā kārta. Ja arī šis balsojums ir neveiksmīgs, tam pēcpusdienā seko trešā kārta, kurā sacenšas kandidāti, kas abās pirmajās kārtās ieguvuši visvairāk balsu.

Ja vajadzīgo divu trešdaļu vairākumu neizdodas iegūt arī tad, Rīgikogu spīkers sasauc elektoru kolēģiju, kurā prezidentu vēlē parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji un kandidātam ievēlēšanai jāiegūst vairāk nekā puse kolēģijas locekļu balsu.

Kolēģijā, kam uz balsošanu jāsapulcējas mēneša laikā pēc trešās kārtas, pašvaldības pārstāvētas atkarībā no balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, un saskaņā ar 2021.gada datiem šajā balsojumā līdz ar 101 Rīgikogu deputātu varētu piedalīties 107 pašvaldību pārstāvji.

Kā norāda apskatnieki, šogad prezidenta vēlēšanas notiek pirms oktobra vidū gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, tādēļ domājams, ka visas partijas, izņemot EKRE, ir ieinteresētas, lai prezidentu ievēlē parlaments. Tas vedina domāt, ka arī daļa tēvzemiešu un sociāldemokrātu frakciju deputātu varētu izšķirties par labu Karisa kandidatūrai, tomēr pirmās kārtas iznākumu prognozēt ir grūti.

Savukārt EKRE ieinteresēta vēlēšanu procesu novilcināt, lai galavārds būtu jāsaka elektoru kolēģijai, kurā kandidāta izvirzīšanai arī vajadzīgs 21 elektora atbalsts, jo tas palielinātu Pelluāsa izredzes.