Lai pakalpojums saskartos ar cilvēku: kā aizlāpīt caurumus garīgās veselības jomā (1)

Sarunā piedalījās

• Marta Krivade, Veselības ministra padomniece politikas plānošanas jautājumos;
• Laila Henzele, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece;
• Ilze Dzene, Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāles vadītāja.

Uz diskusiju tika aicināti arī Labklājības ministrijas pārstāvji, taču neviens pārstāvis tā arī neieradās.

Vaicāta par to, cik aktuāla ir sistēmas "caurumu" problēma, Marta Krivade norādīja, ka šī problēma patiesi ir ļoti zināma un aktuāla, piemetinot, ka viens no problēmas iemesliem ir tas, ka veselības un labklājības nozares ministriju ziņā ir atdalītas.

"Ir grūti novilkt robežu, kur beidzas veselības aprūpes pakalpojums un kur sākas sociāls pakalpojums; tam klāt vēl nāk izglītības sistēma," rezumē Krivade, piebilstot, ka jāskatās uz tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuros būtu integrēts arī sociālais un izglītības aspekts.

Tāpat dažos jautājumos trūkst politiskās gribas labu ideju novešanai līdz galam. "Mums šobrīd ir viens, manuprāt, negatīvs piemērs, kas ir reģionālie pedagoģiski psiholoģiskie atbalsta centri, kur ir izstrādāta koncepcija, kā sadarboties un palīdzēt jauniešiem reģionos, bet valdība nevar vienoties par finansējuma novirzīšanu šādiem centriem," pastāstīja Krivade.

Laila Henzele sacīja, ka būtu jāattīsta iespēja garīgās veselības pakalpojumus saņemt anonīmi,

jo tas varētu vairāk iedrošināt jauniešus pieteikties šiem pakalpojumiem.

Viņa arī piemetināja, ka pakalpojumu klāsts jauniešiem ar atkarību riskiem ir nepietiekams.

Ilze Dzene, Valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāles vadītāja, kā vienu no problēmām minēja faktu, ka institucionalizētie pusaudži, sasniedzot 18 gadu vecumu un nonākot lielajās aprūpes centros, saskaras ar trūkstošiem pakalpojumiem. "Šis ir ļoti sāpīgs jautājums visiem bērniem, kas mīt valsts sociālās aprūpes centros un kas sasniedz pilngadību," sacīja Dzene. Viņa arī norādīja, ka ārkārtīgi būtiska ir institūcijas attieksme pret katru jaunuzņemto klientu, maksimāli nodrošinot individuālu pieeju viņa vajadzībām un personībai.

Ieskicējot Veselības ministrijas tuvāko gadu plānus attiecībā uz psihiskās veselības aprūpi, Krivade stāstīja, ka 2023. gada plānā iekļauts piedāvājums valdībai izšķirties par vairākām inovatīvām iniciatīvām, piemēram, ja cilvēks nokļūst institūcijā, viņam pēc paša vēlēšanās var tikt piešķirts sociālais mentors, kas regulāri ar klientu komunicētu un uzturētu kontaktus arī pēc izrakstīšanas no institūcijas.

"Tas tiktu veidots kā pilotprojekts, un, ja tas būs veiksmīgs, tad šo projektu jau varētu replicēt tālāk," stāsta Krivade.

Vēl viena Veselības ministrijas iecere ir mobilo palīdzības brigāžu attīstīšana, kas palīdzētu pacientiem, kam stāvoklis nav tik smags, lai sauktu ātro palīdzību, bet palīdzība ir nepieciešama, un tā varētu tikt sniegta mājās. 

Kā trešo pasākumu min uz jauniešiem orientētu centru attīstību, lai palīdzība varētu saņemt šeit pat, sabiedrībā, neiesaistot stacionārus. Kā labu piemēru šādiem centriem Krivade min Pusaudžu resursu centru.

 "Psihiskā veselība tomēr atšķiras no fiziskās veselības; tā ir cieši saistīta ar pacienta paša vēlmi iesaistīties, un ne vienmēr šī vēlme ir atkarīga no "stingrā rakstura". Reizēm šīs problēmas ir tā samilzušas, ka cilvēks pat gribēdams nespēj vairs meklēt palīdzību," tā Krivade, norādot, ka nepieciešams orientēties uz moderni domājošiem sociālajiem darbiniekiem un mentoriem, lai pakalpojums varētu saskarties ar cilvēku, kam tas ir nepieciešams.

Papildinot Krivades teikto, Laila Henzele, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece, sacīja, ka jādomā par digitāliem rīkiem, kas būtu interesanti un saistoši pašiem jauniešiem, neaprobežojoties tikai ar institūcijām. 

"Atgriežoties pie mūsu sarunas sākuma, kamēr ministrijas nesāks šos jautājumus risināt kopīgi, mums būs ļoti sarežģīti, un resursi turpinās būs sadrumstaloti," tā Henzele. 

Tikmēr Dzene norādīja, ka viena no problēmām, ar ko saskaras ģimene, uzņemot bērnu, kam nepieciešami garīgās veselības pakalpojumi, ir garas rindas uz šiem pakalpojumiem.

"Interesants jautājums ir arī par speciālistu kompetenci un profesionalitāti. Piemēram, speciālistu atzinumi par viena konkrēta bērna psiholoģisko izpēti var radikāli atšķirties, un saprotams, ka ģimene jūtas neizpratnē. Lai strādātu ar bērniem un jauniešiem, jautājumu risināšanā ir jāiekļauj arī ģimene," norāda Dzene, piemetinot, ka reizumis ģimenei jāšķiras no lieliem finanšu līdzekļiem, lai tiktu pie privāta speciālista, jo ne vienmēr valsts pakalpojumi ir gana kvalitatīvi.

Tikmēr pieaugušo veselības aprūpē būtu jākoncentrējas uz grupu dzīvokļiem un vairākiem aprūpes centriem ar mazāku klientu skaitu, lai varētu sniegt pēc iespējas individuālāku pieeju katram cilvēkam.

"Tā mēs veidosim veselāku sabiedrību," secina Dzene.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Uz robežas" saturu atbild TVNET GRUPA.